Vai profesionālā izglītība piedzīvo atdzimšanu?

Lai gan uzmanības centrā ir vispārējā izglītība, šajā rakstā vairāk apskatīšu situāciju profesionālajā vidējā izglītībā. Pēdējos gados vērojami centieni uzlabot profesionālo izglītību un tās tēlu, tomēr joprojām trūkst kvalificētu darbinieku ar profesionālo izglītību. Kāpēc tā?

Investīcijas ir, bet pievilcība un kvalitāte joprojām salīdzinoši zema

No 2007. līdz 2020. gadam[1] ar Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu kopējās investīcijas profesionālajā izglītībā sasniegs 455 miljonus eiro (salīdzinot ar 371 miljonu eiro augstākajā izglītībā)[2], kas izlietoti, lai uzlabotu izglītības iestāžu materiāltehnisko nodrošinājumu, labiekārtotu dienesta viesnīcas, pilnveidotu mācību saturu un sekmētu profesionālās izglītības atbilstību darba tirgus prasībām. Tomēr pagaidām šīs investīcijas nav nesušas cerētos rezultātus un Latvijā, līdzīgi kā pārējās Baltijas valstīs, profesionālās izglītības pievilcība joprojām nav būtiski uzlabojusies. Audzēkņu īpatsvars, kas izvēlas mācības turpināt profesionālās izglītības iestādēs, būtiski atpaliek no ES vidējā līmeņa (1. attēls). Turklāt šis īpatsvars pēdējo gadu laikā nav būtiski palielinājies – salīdzinot ar 2010. gadu, tas audzis vien par 2.6 procentpunktiem. Tas liek domāt, ka neizdosies sasniegt ne ES vidējo rādītāju, ne arī Nacionālajā attīstības plānā noteikto mērķi līdz 2020. gadam panākt, ka pēc pamatizglītības ieguves 50% mācības turpina profesionālās izglītības programmās[3].

1. att. Uzņemto audzēkņu īpatsvars vidējā profesionālajā izglītībā (% no kopējā vidējā izglītībā uzņemto skaita, dati par 2017. gadu)

Tomēr svarīgāk par plāna izpildi ir saprast iemeslus, kas mudina jauniešus dot priekšroku vispārējai vidējai izglītībai, ja darba tirgū trūkst kvalificētu speciālistu. Ekonomikas ministrijas aplēses liecina, ka vidējā termiņā darba tirgū trūks aptuveni 31 tūkstotis speciālistu ar profesionālo izglītību[4] un jau šobrīd par kvalificētu darbinieku trūkumu sūdzas arī darba devēji. Tas nozīmē, ka kvalifikācijas iegūšana var palīdzēt atrast darbu. To apstiprina arī bezdarba rādītāji, kas iedzīvotājiem ar profesionālo vidējo izglītību svārstās ap valsts vidējo bezdarba līmeni un ir zemāki nekā vidējo izglītību ieguvušajiem un ievērojami zemāki nekā tiem, kuriem ir tikai pamata izglītība (2. attēls). Tiesa, viszemākās bezdarba līmenis ir augstāko izglītību ieguvušo vidū.

2. att. Bezdarba līmenis izglītības līmeņu dalījumā  (% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem)

Neapšaubāmi, investīcijas profesionālajā izglītībā ir būtiskas, lai risinātu trūkstošo speciālistu problēmu un piesaistītu mācīties gribētājus, tomēr liela loma prestiža celšanā ir izglītības pievilcībai, kvalitātes rādītājiem un sabiedrības attieksmei. Diemžēl kvalitātes rādītāju pieejamība valstiskā līmenī ir ierobežota. Lai gan centralizētie eksāmeni tieši neparāda izglītības kvalitāti, tomēr tie nereti tiek lietoti starpskolu salīdzinājumam[5]. Aplūkojot centralizēto eksāmenu rezultātus, redzams, ka profesionālās izglītības iestādes būtiski atpaliek no vispārējās vidējās izglītības iestādēm (3. attēls).

3. att. Centralizēto eksāmenu vidējie rezultāti 2018. gadā pa skolu tipiem

Šāds rezultāts ir likumsakarīgs, jo profesionālajā izglītībā vispārizglītojošo mācību priekšmetu apguvei tiek veltīts ievērojami mazāk laika. Piemēram, matemātikā stundu skaits vidējā profesionālajā izglītībā ir vidēji 320, kamēr vidusskolās 420 un ģimnāzijās pat 525-700. Līdzīga tendence vērojama arī svešvalodā[6]. Centralizēto eksāmenu rezultāti, lai gan nav īsti salīdzināmi, var mudināt jauniešus pēc pamatskolas beigšanas izvēlēties vispārējo izglītību, tāpēc ka augstskolu budžeta vietas saistītas ar centralizēto eksāmenu rezultātiem. Izglītības reforma gan palīdzēs risināt šo problēmu, ieviešot dažādu līmeņu pārbaudes darbus profesionālajā un vispārējā vidējā izglītībā, tomēr zināšanu bāze vispārizglītojošajos priekšmetos joprojām atpaliks, ietekmējot jauniešu iespējas iegūt augstāko izglītību un nesekmējot profesionālās izglītības pievilcību. Šis ir būtisks izaicinājums, jo daļa jauniešu, kas iegūst vispārējo vidējo izglītību, lai vēlāk studētu augstskolā, augstāko izglītību tā arī neiegūst. Šajā gadījumā profesijas izvēle jau vidusskolā būtu nodrošinājusi konkrētas prasmes, kuras palīdzētu arī darba tirgū. Tāpēc svarīgi, īstenojot izglītības reformu, piedāvāt profesionālās izglītības absolventiem veidu, kā iegūt papildu zināšanas vispārizglītojošajos priekšmetos, ja absolvents pēc vidējās profesionālās izglītības iegūšanas izvēlas studēt augstskolā. Šāds risinājums sniegtu drošības sajūtu, ka profesijas ieguvei nebūs negatīvas ietekmes uz turpmākajām studiju gaitām.

4. att. Kvalifikācijas eksāmenu rezultātu sadalījums profesionālās izglītības iestādēs 2018./2019. m.g. (% no kopējā eksāmenu kārtojušo izglītojamo skaita)

Apskatot profesionālās kvalifikācijas eksāmenu rezultātus, paveras ievērojami labāka aina (4. attēls) – teju puse nokārto eksāmenus ļoti labi (8 balles) līdz  izcili (10 balles). Tomēr Globālās konkurētspējas indeksā Latvija profesionālās izglītības jomā ievērojami atpaliek ne vien no ES vidējā līmeņa, bet arī no kaimiņvalstīm, – Latvijā darba devēji pesimistiskāk vērtē profesionālās izglītības kvalitāti un absolventu prasmju atbilstību darba tirgus prasībām (5. attēls). Tas norāda uz nepieciešamību pilnveidot mācību un eksāmenu saturu, padarīt to atbilstošāku darba vides vajadzībām un vairāk fokusēties uz prasmēm un kompetencēm, kas būs nepieciešamas darba tirgū. Lai nodrošinātu labāku izpratni par profesionālās izglītības kvalitāti, svarīgi domāt par veidiem, kā veikt profesionālās izglītības kvalitātes monitoringu, piemēram, individuālā līmenī sekot absolventu karjeras gaitām un iegūt informāciju par viņu nodarbinātību, bezdarbu un atalgojumu, kas ļautu secināt, vai absolventi strādā iegūtajā profesijā. Tāpat būtu nozīmīgi lietot skolas sasniegumus (kvalifikācijas eksāmena vērtējumus), lai izslēgtu pēc skolas iegūtās izglītības ietekmi.

5. att. Izglītības kvalitātes un kvantitātes rādītāji Baltijā un ES etalonvalstīs (vērtība)

Piezīmes. Attēlā atspoguļotas Globālās konkurētspējas indeksa (Global competitiveness Index 2019, GCI) komponenšu vērtības (7 atspoguļo pasaules labāko sniegumu, 1 – vājāko sniegumu). No 2019. gada GCI izmantoti šādi rādītāji: 

• Personāla apmācības apjoms (komponente 6.02): Cik lielā mērā jūsu valstī uzņēmumi iegulda darbinieku apmācībā un attīstībā?
• Profesionālās izglītības kvalitāte (komponente 6.03): Kā vērtējat profesionālās izglītības kvalitāti savā valstī?
• Absolventu prasmju kopums (komponente 6.04): Cik lielā mērā jūsu valsts absolventiem ir prasmes, kas vajadzīgas uzņēmumiem? a) vidējā izglītība; b) universitātes līmeņa izglītība.
• Digitālās prasmes ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vidū (komponente 6.05): Cik lielā mērā jūsu valstī aktīvajiem iedzīvotājiem ir pietiekamas digitālās prasmes (piemēram, datorprasmes, programmēšanas pamati, digitālā lasīšana)?
• Kvalificētu darbinieku atrašanas vienkāršība (komponente 6.06): Cik lielā mērā jūsu valstī uzņēmumi var atrast cilvēkus ar nepieciešamajām prasmēm?
• Kritiskā domāšana mācīšanā (komponente 6.08): Kā vērtējat mācīšanas stilu savā valstī? (1 = frontāls, skolotāju balstīts un fokusēts uz iegaumēšanu; 7 = veicina radošumu un kritisku domāšanu).

Prasmju samērošanai ar darba tirgus prasībām tiek izmantotas darba vidē balstītas mācības, kas dod audzēkņiem iespēju mācību laikā strādāt uzņēmumos un profesionāļu vadībā apgūt gan profesionālas iemaņas, gan zināšanas. Tomēr darba vidē balstītas mācības pieejamas vien daļai profesionālās izglītības audzēkņu un teju 50% iesaistīto audzēkņu pārstāv skaistumkopšanas un tūrisma nozari, savukārt augstākas pievienotās vērtības nozarēs, piemēram, elektronisko un optisko iekāru ražošanā, informācijas un komunikācijas tehnoloģijās ir neliels darba vidē balstītajās mācībās iesaistīto audzēkņu skaits (dati par periodu līdz 2017./2018. m.g. beigām)[7]. Tāpēc svarīgi identificēt, kas kavē šo nozaru pārstāvjus vairāk iesaistīties darba vidē balstītu mācību piedāvāšanā – informācijas pieejamība vai nepieciešamība ieguldīt uzņēmuma resursus profesionālās izglītības audzēkņu apmācībā. Lai gan darba vidē balstītas mācības ir būtisks solis pretī profesionālās izglītības kvalitātes celšanai, darba devēju iesaiste dažādās specialitātēs krasi atšķiras un jādomā arī par citiem risinājumiem, kas būtu pieejami ikvienam audzēknim.

Svarīgi domāt par mācības nepabeigušo jauniešu kompetences celšanu

Uz nepieciešamību domāt par iekļaujošākiem risinājumiem norāda arī lielais mācības nepabeigušo audzēkņu skaits profesionālajā izglītībā. Pēdējo gadu laikā audzis no mācību iestādēm atskaitīto skolēnu īpatsvars, kas 2018. gadā sasniedzis 19% no kopējā profesionālajā izglītībā iesaistīto skaita[8]. Daļa jauniešu jau pēc pirmajiem kursiem tiek "izķerti" no skolas sola un sāk darba gaitas, neiegūstot kvalifikāciju, kas ilgtermiņā pasliktina konkurētspēju darba tirgū. Savukārt citi, iegūstot darbu vienkāršajās profesijās, neapdomīgi pamet mācības un paliek vien ar pamatizglītību, kas mazina nodarbinātības iespējas nākotnē. Lai gan vecuma grupā līdz 24 gadiem ir salīdzinoši zema jauniešu proporcija, kas nav iesaistīti ne darba tirgū, ne apmācībā (7.8%; ES vidējais 10.4%)[9], no mācībām atskaitīto audzēkņu īpatsvars un Valsts kontroles aktualizētā problēma par mācību kavējumu nepilnīgu uzskaiti un nesekmīgo audzēkņu neatskaitīšanu no izglītojamo skaita[10] raisa bažas, ka realitātē situācija varētu būt sliktāka.
 
Svarīgi saprast, kāpēc jaunieši nonāk profesionālajā izglītībā, un mēģināt identificēt iespējamos riska faktorus mācību nepabeigšanai. Iespējams, veicot izvēli, jaunietis nemaz īsti neapzinās, ko nozīmē darbs konkrētajā profesijā, un, sākot mācības, secina, ka izvēle nav bijusi pareiza. Tāpēc svarīgi stiprināt karjeras izglītību skolās, lai palīdzētu skolēniem izdarīt savai izaugsmei piemērotāko izvēli. Šis ir būtisks priekšnosacījums, lai ne vien mazinātu no profesionālās izglītības iestādēm atskaitīto jauniešu īpatsvaru, bet arī palīdzētu izdarīt izvēli vispārējā vidējā izglītībā, kur jau šogad jaunietim būs jāizvēlas sev piemērotākie priekšmetu grozi. Piemērotu izvēļu izdarīšana šajā posmā sekmētu kvalifikācijas ieguvi un varētu dot savu artavu darbaspēka kvalifikācijas celšanā.

Statistikas dati liecina, ka Latvijā 12.7% darba ņēmēju strādā vienkāršajās profesijās, salīdzinājumam – ES vidēji 9%. Tas signalizē par bezdarba līmeņa palielināšanās risku, ja ekonomikas izaugsme bremzēsies un uzņēmējdarbība kļūs digitālāka[9]. Tieši vienkāršajās profesijās gaidāms lielākais darbavietu skaita samazinājums digitalizācijas ietekmē. Tāpēc svarīgi domāt par risinājumiem, kas padarītu mācības saistošākas un ļautu arī mācības nepabeigušajiem jauniešiem iegūt profesiju. Liela loma kvalifikācijas celšanā nenoliedzami ir mūžizglītībai, kā norādījis ekonomists Oļegs Krasnopjorovs rakstā "Kāpēc Baltijas valstu darbaspēka rezerves ne tuvu nav izsmeltas", tomēr tikpat būtiski celt iegūstamo kvalifikāciju prestižu, lai mudinātu mācības sākušos tās turpināt.

Jādomā par pedagogu profesionālo pilnveidi un atalgojumu

Demogrāfiskās tendences liecina ne vien par skolēnu skaita samazināšanos, bet arī par pedagogu novecošanos, kas Latvijā ir starp izteiktākajām pasaulē. 2018. gadā veiktais OECD TALIS pētījums liecina, ka kopš 2013. gada pedagogu īpatsvars, kas vecāki par 50 gadiem, palielinājies par 7.6 procentpunktiem (6. attēls)[11]. Šī tendence vērojama arī profesionālās izglītības pedagogu vidū. Tas nozīmē, ka vairāk jādomā par esošo pedagogu profesionālo pilnveidi, lai nodrošinātu aktuālu zināšanu nodošanu jaunajai paaudzei un tādējādi pēc iespējas efektīvāk izmantotu pieejamās iekārtas un tehnoloģijas, kurās pēdējos gados ievērojami investēts.

6. att. Skolotāji vecumā virs 50 gadiem (proporcijas izmaiņas no 2013. līdz 2018. gadam)

Iekļautas tikai tās valstis, kurām bija pieejamai dati par abiem periodiem.

Īpaši nozīmīgi būtu celt pedagogu digitālo kompetenci, kurā Latvijas ekonomiski aktīvie iedzīvotāji ievērojami atpaliek ne vien no ES etalonvalstīm, bet arī Igaunijas (5. attēls). Šajā ziņā būtiska ir skolotāja profesijas prestiža celšana, lai piesaistītu nozaru speciālistus profesionālo priekšmetu mācīšanai un nodrošinātu paaudžu maiņu, kā arī pilnvērtīgi izmantotu jaunākās tehnoloģijas mācību procesā. Turklāt pedagogi, kuri ir profesionāļi attiecīgajā jomā, varētu palīdzēt celt arī profesionālajās izglītības iestādēs apgūstamo profesiju prestižu, jo tieši pedagogi nereti var ieinteresēt jauniešus apgūt konkrētu priekšmetu un profesionālās izglītības gadījumā arī sniegt plašāku ieskatu apgūstamajā profesijā.

Lai gan arī pašreiz dažādu profesiju speciālistiem ir iespēja, izejot salīdzinoši īsu pedagoģijas kursu, strādāt profesionālajā izglītībā, zemais atalgojums varētu kavēt prasmīgākos speciālistus daļu sava laika veltīt jaunās paaudzes apmācīšanai. Īpaši izaicinoši piesaistīt speciālistus varētu būt augstākas pievienotās vērtības profesijās, piemēram, informācijas tehnoloģiju jomā, elektronikā, arī būvniecībā, kur darbavietā mēnesī iespējams nopelnīt ievērojami augstāku atalgojumu (7. attēls). Turklāt jāņem vērā, ka šie dati atspoguļo 3. kvalifikācijas līmenim atbilstošās profesijas un augstākā kvalifikācijas līmenī atalgojuma plaisa ir vēl izteiktāka. Šis ir vēl viens apliecinājums, ka nepieciešams risināt pedagogu atalgojuma jautājumu. Tāpat darba devējiem vairāk jāiesaistās izglītības nodrošināšanā, piemēram, dodot iespēju kvalificētiem darbiniekiem daļu laika veltīt arī citu apmācīšanai.

7. att. Vidējais mēneša atalgojums vienā darba vietā 2019. gadā

Vidējais atalgojums periodam no 2019. gada janvāra līdz 2019. gada novembrim. Iekļautas profesijas, kas atbilst trešajam kvalifikācijas līmenim pēc nozaru kvalifikācijas struktūras.

Secinājumi

Neskatoties uz investīcijām profesionālās izglītības infrastruktūrā, ir pāragri apgalvot, ka profesionālā izglītība piedzīvo atdzimšanu. Lai nodrošinātu izglītojamo skaita palielināšanos, jādomā par profesionālās izglītības kvalitātes celšanu, piedāvājot pedagogiem konkurētspējīgu atalgojumu un tādējādi mudinot nozares speciālistus vairāk iesaistīties mācību procesā.  Lai izvērtētu investīciju efektivitāti un novērtētu mācību satura atbilstību darba tirgus prasībām, nepieciešams kvalitātes monitorings. Vienlaikus, lai jaunietis spētu izdarīt izvēli par labu profesionālajai izglītībai un mazinātu no mācībām atbirušo skaitu, būtisks balsts varētu būt karjeras konsultanti skolās, kas palīdzētu jaunietim saprast, kurā virzienā doties. Profesionālās izglītības tēla spodrināšanā sabiedrības acīs liela nozīme ir nozaru uzņēmumu līdzdalībai – tiem jāiesaistās izglītības satura pilnveidē un jāmudina spējīgus speciālistus daļu laika veltīt arī jaunās paaudzes izglītošanai.

––––––––––––––––––––––––––––––––––––––––

[1] Divos ES fondu plānošanas periodos: 2007.-2013. gadam un 2014.-2020. gadam.

[2] 2014.-2020. gada plānošanas perioda finansējums: https://izm.gov.lv/lv/fondi/es-strukturfondi/2014-2020/es-fondi-augstakajai-izglitibai un https://izm.gov.lv/lv/fondi/es-strukturfondi/2014-2020/es-fondi-profesionalajai-izglitibai. Divi projekti ar kopējo finansējumu 60.6 milj. eiro pieejami arī vispārējās vidējās izglītības iestādēm (specifiskā atbalsta mērķis 8.3.5. "Uzlabot pieeju karjeras atbalstam izglītojamajiem vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs" un specifiskā atbalsta mērķis 8.3.4. "Samazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, īstenojot preventīvus un intervences pasākumus"). 2007.-2013. gada plānošanas perioda finansējums: https://izm.gov.lv/images/aktualitates/2015/14122015/4_Dita_Traidas.pdf

[3] https://www.pkc.gov.lv/sites/default/files/inline-files/20121220_NAP2020%20apstiprinats%20Saeima_4.pdf

[4] https://www.em.gov.lv/files/tautsaimniecibas_attistiba/dsp/Mazkvalificetais%20darbaspeks%20Latvija%202019.pdf

[5] https://www.makroekonomika.lv/petijums-kapec-macibu-sasniegumi-dazadas-latvijas-skolas-ir-tik-atskirigi

[6] https://www.mk.gov.lv/sites/default/files/editor/Infografikas/mk_vsk_visc_.pdf

[7] http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40470715&mode=mk&date=2019-04-02

[8] Autores aprēķini, izmantojot Centrālās statistikas pārvaldes un Izglītības un zinātnes ministrijas datus.

[9] Eurostat dati par 2018. gadu.

[10] Valsts kontroles ziņojums http://www.lrvk.gov.lv/uploads/reviziju-zinojumi/2018/2.4.1-19_2018/Rev%C4%ABzijas%20zi%C5%86ojums%20-%20Kas%20ietekm%C4%93%20profesion%C4%81l%C4%81s%20izgl%C4%ABt%C4%ABbas%20iest%C4%81%C5%BEu%20izgl%C4%ABtojamo%20stipendijas%20apm%C4%93ru.pdf

[11] https://www.oecd-ilibrary.org/sites/1d0bc92a-en/index.html?itemId=/content/publication/1d0bc92a-en&mimeType=text/html