Vai stāvoklis kreditēšanā uzlabojas? Situācija Latvijā un eiro zonā

Pirms gada aplūkoju situāciju kreditēšanā Latvijā salīdzinājumā ar situāciju citās eiro zonas valstīs. Aizvadīts gandrīz viss 2015. gads. Latvijas tautsaimniecībā tas bijis stabils, saglabājoties mērenai izaugsmei, bet gada inflācijas līmenim svārstoties ap nulles līmeni. Arī eiro zonā kopumā iekšzemes kopprodukts audzis un inflācija lielākoties bijusi tuvu nullei. Eirosistēmai turpinot atbalstošas monetārās politikas īstenošanu, nodrošināta zema finansējuma izmaksu vide, kas veicinājusi kreditēšanas atgūšanos un stimulējusi pieprasījuma izaugsmi. Lai gan ekonomisko vidi skāruši atsevišķi satricinājumi, piemēram, pašlaik aktuālie notikumi Grieķijā un tautsaimniecības stāvoklis Ķīnā, situācija šajās valstīs nav saasinājusies vēl vairāk. Šajā rakstā aplūkošu, kas kreditēšanas jomā Latvijā un citās eiro zonas valstīs mainījies kopš pērnā gada beigām.

Pozitīvās tendences kreditēšanā: eiro zonā kopumā izteiktākas, tomēr vērojamas arī Latvijā

Jau septiņus gadus Latvijā vērojams kredītportfeļa samazinājums, tomēr par spīti tam iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpums pēdējos gados pašmājās bijis straujāks nekā eiro zonā kopumā un arī vairumā citu eiro zonas dalībvalstu. Arī 2015. gada pirmajos trīs ceturkšņos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu IKP Latvijā audzis attiecīgi par 1.8%, 2.7% un 3.3%, bet eiro zonā kopumā – par 1.3%, 1.6% un 1.6% (ātrais novērtējums). Lai gan kāpums līdz šim vairāk nodrošināts ar alternatīviem resursiem, tostarp Eiropas Savienības (ES) fondiem, tālākā izaugsmes uzturēšanā bez kreditēšanas pieauguma neiztikt.

Kreditēšanas sarukums vairākus gadus, proti, no 2012. gada līdz 2015. gada vidum bija vērojams arī eiro zonā kopumā un apmēram pusē tās dalībvalstu. Tomēr 2015. gadā gan visā eiro zonā, gan (pagaidām vēl ne tik izteikti) arī Latvijā kreditēšanas tendences sākušas vērsties pozitīvā virzienā. Lai īstenotu cenu stabilitātes mērķi, Eirosistēma jau otro gadu aktīvi īsteno virkni nestandarta monetārās politikas pasākumu, kuriem jādod pozitīvs grūdiens tautsaimniecības izaugsmei, atvieglojot monetāros un finanšu apstākļus, tostarp nodrošinot uzņēmumiem un mājsaimniecībām piekļuvi lētākiem kredītresursiem un gala rezultātā, veicinot inflācijas atgriešanos tuvāk mērķa 2% līmenim. Liels brīvu un salīdzinoši lētu kredītresursu apjoms gan vēl nenozīmē automātisku strauju kreditēšanas izaugsmi, tādēļ ne visur atsācies vērā ņemams kreditēšanas kāpums.

Tomēr 17 no 19 eiro zonas valstīm kredītu gada pārmaiņu temps pēdējos divos gados – uzlabojies (1. attēls). Tostarp 12 valstīs (arī tādos eiro zonas ekonomikas "vaļos" kā Vācija, Francija un Itālija).Arī eiro zonā kopumā kredīti auguši absolūtā izteiksmē. Savukārt sešās eiro zonas dalībvalstīs kreditēšanas sarukums saglabājas straujāks nekā Latvijā.

1. attēls Kredītu gada pieauguma temps eiro zonas valstīs 2013. gada beigās un 2015. gada oktobrī, %

Avots: Eiropas Centrālā banka (ECB)

Tā kā kreditēšanas cikls globālās finanšu krīzes un pēckrīzes periodā Latvijā bijis visai līdzīgs eiro zonas tendencēm (2. attēls), Eirosistēmas monetārās politikas īstenošana vērtējama kā lietderīga arī Latvijas situācijā. Veiktie pasākumi uzrāda, lai arī pastarpinātu, bet tomēr pozitīvu ietekmi.  Lai gan arī līdz šim brīdim lielākās Latvijas komercbankas neizjuta resursu trūkumu, lai kreditētu vēl vairāk. 

2. attēls Kredītu gada pieauguma temps eiro zonā un Latvijā, %

Avots: ECB

Kredītu attiecība pret iekšzemes kopproduktu lēni rūk

Kredītu kāpumam, aizvien atpaliekot no ekonomikas reālā sektora pieauguma, vairumā eiro zonas valstu kredītu attiecība pret iekšzemes kopproduktu turpina samazināties. Kopējais iekšzemes kredītportfelis eiro zonā kopumā vēl pārsniedz iekšzemes kopprodukta apjomu, tomēr šī attiecība sarukusi no 107.0% 2013. gadā līdz 104.9% 2015. gada pirmajā pusē ( 3. attēls). No 19 eiro zonas valstīm 11 valstīs kredītu kopapjoms pārsniedz iekšzemes kopprodukta apjomu, norādot uz kredītu lomu tautsaimniecības izaugsmē, tomēr vairumā valstu kredītu/IKP attiecība pēdējā pusotrā gadā sarukusi. Latvijā, tāpat kā pārējās pēdējā dekādē eiro zonai pievienojušajās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs, kredīti veido 40-80% no IKP un turpina samazināties (izņemot Igauniju, kur kredītu/IKP attiecība stabilizējusies virs 70% līmeņa un ir augstākā minēto valstu vidū). Latvijā kredītu līmenis veido ap 55% no IKP (tikpat, cik Slovākijā un Slovēnijā), bet tomēr apsteidzam Lietuvu, kurai tie ir nepilni 45%. 

Šāda kredītu un IKP attiecības dinamika norāda, ka ekonomikas izaugsmi aizvien vairāk balsta dažādi nebanku finansējuma veidi, kā arī investīcijas uz pašu uzņēmēju uzkrāto līdzekļu pamata un mājsaimniecību uzkrājumu veicināts privātā patēriņa kāpums. Tomēr kredīti tautsaimniecības izaugsmes veicināšanā ieņem un arī turpmāk ieņems nozīmīgu lomu.

3. attēls. Eiro zonas uzņēmumiem un mājsaimniecībām izsniegto kredītu attiecība pret IKP 2013. un 2014. gadā un 2015. gada 1. pusgadā, %

 Avots: ECB

Latvijā atkopšanās vērojama galvenokārt uzņēmumu, eiro zonā kopumā – mājsaimniecību kredītēšanā

Lai gan galvenajos vilcienos gan ražotāju, gan mājsaimniecību kreditēšana ieņem līdzīgu īpatsvaru (Latvijā 2013. gada beigās kredīti nefinanšu uzņēmumiem veidoja 52%, mājsaimniecībām - 45% un nebanku finanšu iestādēm – 3% iekšzemes kredītu; 2015. gada oktobrī – attiecīgi 52%, 42% un 6%), zināms pārsvars saglabājas uzņēmējdarbības kreditēšanai. Pēdējo nepilnu divu gadu laikā kredītportfeļa sektorālais sadalījums būtiski nav mainījies. Vien neliels īpatsvara pieaugums bijis nebanku finanšu sektora kreditēšanai, kuru noteikusi relatīvi straujā līzinga sabiedrību izaugsme un nebanku kreditētāju aktivitātes, kamēr mājsaimniecību kredītportfeļa īpatsvars sarucis, pakāpeniski rūkot mājokļa kredītu atlikumam.

Arī eiro zonā kopumā laikā no 2013. gada beigām līdz 2015. gada oktobrim strukturālās pārmaiņas kreditēšanā notikušas 1 procentu punkta ietvaros: mājsaimniecību kredītportfeļa īpatsvars saglabājies 49% līmenī, nefinanšu uzņēmumiem izsniegtie kredīti samazinājušies līdz 40%, bet finanšu iestādēm izsniegtie – pieauguši līdz 11% no visa kredītportfeļa (kredītportfeļa struktūru 2015. gada oktobrī sk. 4. att.). Turklāt pārmaiņas Latvijā bijušas praktiski analoģiskas eiro zonā notikušajām, mājsaimniecību un finanšu iestāžu kreditēšanai citviet eiro zonā gan saglabājot nozīmīgāku īpatsvaru. Tomēr dažās eiro zonas valstīs kredītu strukturālās pārmaiņas šajā laika posmā bijušas nozīmīgākas (4-5 procentu punkti).Piemēram, nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu īpatsvars būtiski audzis Luksemburgā, bet sarucis Slovēnijā, Slovākijā, Maltā, Īrijā un Beļģijā. Savukārt mājsaimniecību kreditēšanas daļa nozīmīgāka kļuvusi Beļģijā, Īrijā, Slovēnijā, bet sarukusi Igaunijā, kur vienlaikus būtiski audzis finanšu iestādēm izsniegto kredītu īpatsvars.

4. attēls. Kredītportfeļa struktūra eiro zonas valstīs 2015. gada oktobrī, %

Avots: ECB

Uzņēmējdarbības kreditēšana ir tas sektors, kura atkopšanās raisa vislielākās cerības uz pozitīvu iespaidu uz Latvijas tautsaimniecību. Relatīvie rādītāji Latvijā šajā sektorā bijuši pat sekmīgāki nekā eiro zonā kopumā. 2015. gada 10 mēnešos Latvijas banku kredīti eiro zonas nefinanšu sabiedrībām pieauguši par 1.5%, kamēr eiro zonā kopumā šis rādītājs bijis vien +0.4%.

Savukārt mājsaimniecību kreditēšanā atkopšanās eiro zonā bijusi visai izteikta – kāpums šā gada 10 mēnešos par 1.9% (gada kāpuma temps 1.8%), augot gan mājokļa, gan patēriņa kredītiem, kamēr Latvijā mājsaimniecību kreditēšana turpinājusi sarukt gan 10 mēnešu laikā, gan gada izteiksmē. Sekmīgāka attīstība pēdējā laikā vērojama patēriņa kredītu izsniegšanā, tomēr kredītportfeļa kritums palēninās arī mājokļa kreditēšanā.

Noslēgumā

Kopumā vairāki sekmīgi kreditēšanas atkopšanās priekšnoteikumi Latvijā jau ir piepildījušies:

• Banku sektora finansiālais stāvoklis ir stabils un kredītresursi, saglabājoties atbalstošai Eirosistēmas monetārajai politikai, ir bankām pieejami un lēti.
• Pēdējā gada laikā uzlabojusies tiesiskā vide maksātnespējas un kredītu nodrošinājuma jomā, stājies spēkā Kredītinformācijas biroju likums, darbojas valsts atbalsta programma mājokļu iegādei.
• Gan uzņēmēji, gan mājsaimniecības audzējušas uzkrājumus savos banku kontos – to gada pieaugums atrodas apmēram 10% līmenī, bet atlikums absolūtos skaitļos būtiski pārsniedz pirmskrīzes – 2007. gada nogales – līmeni (uzņēmumu noguldījumiem - par 44%, mājsaimniecību noguldījumiem – par 21%). Līdz ar to ne tikai palielinās uzņēmēju potenciāls investīciju veikšanai ražošanas attīstībā, bet arī spēja nodrošināt līdzfinansējumu, vēršoties pēc banku aizdevumiem.
• Savukārt mājsaimniecību uzkrājumu kāpums palielina to kredītspēju un iespēju nodrošināt pirmo iemaksu mājokļa kredīta saņemšanai. Aplūkojot noguldījumu īpatsvaru iekšzemes kopproduktā, (5. attēls) redzams, ka tieši mājsaimniecību noguldījumu attiecība pret IKP pēdējo trīs gadu laikā palielinājusies un ir augstāka nekā pirms krīzes – 2007. gadā (par 3 procentu punktiem). Tomēr gan šajā sektorā, gan noguldījumiem kopumā īpatsvars no IKP joprojām nozīmīgi atpaliek no eiro zonas vidējā līmeņa, lai gan pēdējo gadu attīstības tendences bijušas visai līdzīgas. Jebkurā gadījumā uzkrājumu veidošana ir viens no faktoriem, kas arī caur kreditēšanas kanālu vidējā un ilgākā termiņā varētu sekmēt tautsaimniecības attīstību.

5. attēls. Iekšzemes noguldījumu attiecība pret IKP Latvijā, %

Avots: Latvijas Banka, ECB, CSP

Vienlaikus vēl pastāv atsevišķi apstākļi, kas gan no pieprasījuma, gan piedāvājuma puses kredītu izaugsmi bremzē. Latvijas gadījumā jāmin joprojām paaugstināts kredītrisks un zināma ekonomiskās attīstības perspektīvu, tai skaitā fiskālās politikas, neprognozējamība, kā arī ar šiem faktoriem saistīts relatīvi augstāks kredītu procentu likmju līmenis un lielāks ģeopolitisko risku iespaids nekā vairumā eiro zonas valstu novērotais. Arī visai augstais ēnu ekonomikas īpatsvars ir kreditēšanu kavējošs faktors. Kopumā tomēr jāatzīmē, ka Latvijā aktīvāka ilgtermiņa investīciju kreditēšana ļautu noturīgu un labklājību paaugstinošu tautsaimniecības attīstību būtiski paātrināt.