Valūtas tirgus aktualitātes

Arī lielai daļai uzņēmēju pēc eiro ieviešanas vajadzība pēc valūtas darījumiem ir samazinājusies. Tas kopā ar pēdējos pāris gados notikušo tirdzniecības plūsmu pārorientēšanos bija viens no galvenajiem iemesliem, kas noteica, ka 2016. gadā kopējais Latvijas licenzēto kredītiestāžu un kapitālsabiedrību veidotais valūtas maiņas apgrozījums samazinājās.

Domājams, ka mūsdienās gandrīz ikkatrs spēs identificēt sevi kā vienu no valūtas tirgus dalībniekiem un tā apgrozījuma veidotājiem. Vienalga, vai tie būtu skaidrās naudas darījumi, braucot ārpus eiro zonas, vai arī nopelnītās naudas pārvedumi uz mājām. Protams, šeit uzskaitīti nelielo darījumu piemēri, taču arī to daudzums, biežums un tvērums dod savu artavu kopējā mājsaimniecību apgrozījumā, kas, piemēram, 2016. gadā vienā darbadienā bija vidēji 34 milj. eiro.

Valūtas tirgus Latvijas finanšu sistēmā joprojām paliek viens no nozīmīgākajiem finanšu tirgus segmentiem, pateicoties ekonomikas atvērtībai un arvien lielākai integrācijai ne tikai reģionālajos, bet arī ģeogrāfiski plašākos tirgos. Tirdzniecības plūsmas atrod citus, iepriekš mazāk apgūtus virzienus. Līdz ar to Latvijas kredītiestādēm jāspēj piedāvāt konkurētspējīgus un efektīvus valūtas maiņas risinājumus, darbojoties arī ar iepriekš mazāk sastopamām valūtām, piemēram, tādām Āzijas valstu valūtām kā Indijas rūpija, Taizemes bats un Indonēzijas rūpija. 

Globālā valūtas tirgus nozīmi ir grūti pārvērtēt. Neskatoties uz pēdējos gados novēroto apgrozījuma kritumu, tas joprojām ir viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem finanšu tirgiem, kuru apgrozījums mērāms triljonos dolāros. Saskaņā ar BIS (Starptautisko norēķinu bankas) reizi trijos gados veikto valūtas tirgus apsekojumu (Triennial Survey of foreign exchange and OTC Derivatives markets) 2016. gadā aprīlī vidējais dienas valūtas darījumu apgrozījums pasaulē sasniedza 5.1 triljonu ASV dolāru. Tas gan ir samazinājies, jo 2013. gada aprīlī tas bija 5.4 triljoni dienā.

Kā liecina Latvijā reģistrēto kredītiestāžu mēneša pārskatā par ārvalstu valūtu pirkšanas un pārdošanas darījumiem norādītie dati, līdzīgi globālajām tendencēm 2016. gadā kopējais valūtas darījumu apgrozījums Latvijā turpināja samazināties.  2015. gadā valūtu darījumi samazinājās vidēji par 30%, salīdzinot ar apgrozījumu 2014. gadā, tad 2016. gadā apgrozījums valūtas tirgū samazinājās nedaudz lēnāk - par 24%.

Pavisam gada laikā visu veidu valūtu maiņas darījumu apgrozījums sasniedza 431.4 mljrd. eiro gadā. Salīdzinājumā pret pēdējo gadu pirms eiro ieviešanas: 2016. gada valūtas darījumu apgrozījums sasniedza aptuveni 40% no 2013. gada līmeņa. Līdz ar eiro ieviešanu daudziem samazinājās nepieciešamība pēc valūtas konvertācijām. Tas bija viens no svarīgākajiem iemesliem kopējā apgrozījuma kritumam tieši pēc 2014. gada. Papildu tam - jauninājumi finanšu regulējumā un stingrāka attieksme pret riskiem vēl vairāk ietekmēja šo tendenci.  

Attēls. Vidējais dienas apgrozījums valūtas tirgos pavisam un pārējās valūtās, izņemot nacionālo, milj. EUR

Attēlā redzamie dati atspoguļo kredītiestāžu noslēgtos darījumus ar visiem darījuma partneriem; dati par periodu līdz 2014. gadam ir pārrēķināti eiro pēc kursa 0.702804 lati par eiro. Vidējais dienas apgrozījums aprēķināts, izmantojot aktuālo darba dienu skaitu attiecīgajā periodā.

Faktiski tas nozīmē, ka 2016. gadā vidējais dienas apgrozījums dažādos valūtu darījumu veidos un valūtu pāros bija 1.7 mljrd. eiro. No šī apjomā 66% gadījumu nacionālā valūta – eiro, tika mainīti pret kādu citu valūtu, pārsvarā ASV dolāru.

Ja gadu iepriekš (2015. gadā), kas bija otrais gads pēc eiro ieviešanas, apgrozījuma  valūtas tirgū kritums bija vērojams gandrīz visos darījumu veidos, kā arī daudzos valūtu pāros un ar visiem darījumu partneriem, tad 2016. gadā kritums tomēr nebija tik viendabīgs.

Tirgus apgrozījuma kāpumu 2016. gadā ietekmēja valūtas tirgos pieaugušais svārstīgums, ko būtiski ietekmēja Lielbritānijas balsojums par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES).  Dati par valūtas darījumu veidiem liecina, ka uzņēmumi, kas norēķiniem izmanto Anglijas mārciņu, izmantoja iespēju aizsargāties (runājot finanšu slengā - hedžēties, izmantojot dažādus finanšu instrumentus) pret valūtas kursa svārstībām. Tā ir pirmā reize pēc ilgstošā miera perioda, kad ievērojami pieauga nākotnes un mijmaiņas (kas arī ir hedžēšanā vieni no biežāk izmantotiem instrumentiem) darījumu apgrozījums ar Anglijas mārciņām rezidentu nefinanšu sektorā.

Vēsturiski divi Latvijas valūtas tirgū nozīmīgākie darījumu veidi – tagadnes un mijmaiņas darījumi - arī 2016. gadā saglabāja savu lomu iekšzemes kredītiestāžu valūtu darījumos. Salīdzinot ar 2015. gada datiem, mijmaiņas darījumu nozīme ir pieaugusi vēl vairāk, īpatsvaram palielinoties līdz 75% (2015. gadā tas bija 64%). Lai gan to vairāk ietekmēja ne tik daudz aktivitātes izmaiņas mijmaiņas darījumu tirgū, bet gan samērā straujš tagadnes darījumu apgrozījuma samazinājums. Tādējādi, ja vēl 2015. gadā tagadnes darījumos vidēji mēnesī tika mainīta valūta 16.8 mljrd. eiro apmērā, tad gadu vēlāk vidējais mēneša tagadnes darījumu apgrozījums samazinājās uz pusi - līdz 8.7 mljrd. eiro.

Jāpiebilst, ka straujāks kritums notika 2016. gada pirmajā pusē. Gada otrajā pusē tagadnes darījumu vidējais mēneša apgrozījums stabilizējās nedaudz zem 8 mljrd. eiro.

Tagadnes valūtu darījumu apgrozījums daudzos gadījumos ir saistīts nevis ar riska vadības stratēģijām, biežāk tas atspoguļo tā brīža makroekonomiskos procesus. Lēnas izaugsmes dēļ zemo procentu likmju laikā un brīvo līdzekļu pārpalikuma rezultātā gan globāli, gan Latvijā daudziem tirgus dalībniekiem samazinājās nepieciešamība pēc šādām konvertācijām.

Aplūkojot valūtu darījumu apgrozījumu pēc darījuma partneriem, iekšzemes kredītiestāžu apgrozījums ar nozīmīgākajiem darījumu partneriem (proti, ārvalstu kredītiestādēm) turpināja sarukt. Bet tas notika lēnāk, nekā iepriekšējos divos gados. Tā, 2016. gadā kopējais apgrozījums ar ārvalstu monetārajām finanšu iestādēm (MFI) samazinājās par 11% (2015. gadā – par 26%). Jāpiebilst, ka valūtas darījumus mazāk slēdza arī ar citiem ārvalstu partneriem, tai skaitā ar ārvalstu nefinanšu sabiedrībām, ar kurām kopējais noslēgto valūtas darījumu apgrozījums samazinājās par 62% (2015. gadā kritums bija 34%), kā arī ar ārvalstu finanšu institūcijām, kas nav MFI (samazinājums 2016. gadā par trešdaļu).

Kritums valūtas apgrozījumā darījumiem ar ārvalstu partneriem šajā periodā mazāk attiecināms uz mūsu banku lēnāku aktivitāti vai, piemēram, tirgus daļas samazinājumu. Drīzāk tas ir sekas kopējām globālā valūtas tirgus norisēm un arvien pieaugošajai likviditātei, kas samazināja kredītiestāžu aktivitāti starpbanku tirgu segmentā.

Vietējo kredītiestāžu starpā noslēgto valūtu darījumu apgrozījums 2016. gadā palielinājās, turklāt, salīdzinot izmaiņas darījumu apgrozījumā ar pārējiem darījumu partneriem, visnotaļ būtiski. 2016. gadā darījumu apgrozījums ar šiem darījumu partneriem gandrīz dubultojās (+90%). Lielākā daļa no šī kāpuma bija saistīta ar Anglijas mārciņas valūtas mijmaiņas darījumu pret eiro slēgšanu, tas lielākoties notika gada pirmajā pusē. Mazāk, bet tāpat apgrozījums palielinājās arī citos valūtu pāros tieši mijmaiņas noslēgtajiem darījumiem šajā darījumu partneru segmentā.

Valūtas maiņas darījumu ar vietējām nefinanšu sabiedrībām, ieskaitot darījumus ar valdības sektoru, apgrozījums saruka nebūtiski, tikai par 2.1%, salīdzinot ar 2015. gadu. Savukārt vidēji mēnesī iekšzemes nefinanšu sabiedrības konvertēja valūtu 294 milj. eiro vērtībā.

Valūtu pāru un darījumu veidu dalījumā būtisku izmaiņu darījumu apgrozījumā ar šiem partneriem nebija, izņemot Lielbritānijas referenduma iespaidā izraisīto kraso pieaugumu Anglijas mārciņu hedžēšanas instrumentu pieprasījumā. Salīdzinot ar 2015. gadu, nākotnes darījumu apgrozījums pēc Brexit balsojuma palielinājās par 243%, bet mijmaiņas darījumu apgrozījums – par 108%. Tas liecina, ka vietējie nefinanšu uzņēmumi prātīgi izmantoja pret valūtas kursa svārstībām pieejamos finanšu instrumentus, hedžēšanas aktivitātei palielinoties jau 2016. gada aprīlī.  

Mājsaimniecības 2016. gadā valūtu darījumos ar bankām (darījumu ar mājsaimniecībām īpatsvars 2016. gadā saruka zem 2%) iesaistījās par trešdaļu mazāk. Ja salīdzina apgrozījuma datus ar 2015. gadu, tad šo darījumu īpatsvars bija 2.2%. Kopumā mājsaimniecības iekšzemes bankās turpināja galvenokārt mainīt ASV dolārus pret eiro. Šie darījumi bija puse no visiem iekšzemes kredītiestāžu valūtas darījumiem ar mājsaimniecībām.

Kredītiestāžu bezskaidrā naudā veiktajos maiņas darījumos vislielākā nozīme 2016. gadā bija darījumiem, kuros ASV dolāru mainīja pret eiro. Šo valūtas maiņas darījumu īpatsvars 2016. gadā bezskaidrās naudas darījumos, tāpat kā 2015. un 2014. gadā, bija 54% no visu kredītiestāžu bezskaidrās naudas darījumiem. Savukārt kopējais apgrozījums šajā valūtas pārī sasniedza 234 mljrd. eiro gadā jeb 19.5 mljrd. eiro mēnesī.

Krievijas rubļa nozīme 2016. gadā bezskaidrās naudas darījumos turpināja samazināties. Visbiežāk iekšzemes kredītiestādēs bezskaidrā naudā to mainīja pret ASV dolāriem. 

2016. gadā darījumu, kuros Krievijas rublis tika mainīts pret ASV dolāru, nozīme samazinājās līdz vidēji 13.5% no kopējā visu valūtu bezskaidrās naudas apgrozījuma (2015. gadā īpatsvars bija 16.6%), bet kopējais šo darījumu apgrozījums samazinājās līdz 58.3 mljrd. eiro.

Samazinoties Krievijas rubļa apgrozījumam, iekšzemes kredītiestādēs vienlaikus palielinājās gan Lielbritānijas mārciņas, kā arī citu valūtu maiņas darījumu apgrozījums pret eiro. Ieskaitot arī tādas valūtas, kā Zviedrijas un Dānijas krona, Rumānijas leja, Čehijas krona vai Bulgārijas leva daļēji atspoguļo Krievijas noteikto sankciju dēļ izmainītos darījumu un naudas plūsmas virzienus.

Skaidrā naudā veiktie valūtas maiņas darījumi kredītiestādēs un kapitālsabiedrībās, kuras veic ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanu un pārdošanu (t.s. valūtas maiņas punktos), 2016. gada samazinājās par 11.4%, bet to kopējais apgrozījums bija tuvu 600 milj. eiro. Skaidrās naudas valūtu darījumu apkalpošanā dominēja nevis bankas, bet kapitālsabiedrības. Tur notika vairāk nekā puse no visiem skaidrās naudas darījumiem (56%), arī valūtas darījumu apgrozījums kapitālsabiedrībās samazinājās lēnāk nekā bankās.

Aplūkojot skaidrās naudas darījumus valūtu dalījumā, tāpat kā bezskaidrās naudas darījumos 2016. gadā dominēja ASV dolāra maiņa pret eiro. Šī valūtas pāra īpatsvars kopējos skaidrās naudas valūtas darījumos bija 45% (2015. gadā tas bija 46.5%). Otrā biežāk pret eiro mainītā valūta skaidrās naudas darījumos bija Lielbritānijas mārciņa (25.6% no skaidrās naudas valūtas darījumiem), bet trešā – Krievijas rublis (attiecīgi 10.8%).

Lai arī pārējo valūtu īpatsvars, salīdzinot ar tradicionālajiem valūtu pāriem, ir daudzas reizes mazāks, tomēr pēdējās norises liecina, ka skaidrās naudas apjoms nesarūk vai pat dažkārt palielinās, piemēram, Norvēģijas kronas, Zviedrijas, Dānijas kronas, kā arī Šveices franka pret eiro maiņas darījumu apgrozījums. Visu šo valūtu apgrozījums kopā 2016. gadā bija 13.8% (2015. gadā attiecīgi 10.4%).

Noslēgumā var bilst, ka valūtas darījumu apgrozījuma lielākais kritums, šķiet, jau ir aiz muguras. Tā temps ir palēninājies, bet samazinājums sektoru dalījumā kļuvis mazāk viendabīgs.

Tirgū sāk arvien vairāk parādīties brieduma pazīmes - paplašinās pieprasījums pēc eksotiskām valūtām, savukārt atvasināto finanšu instrumentu pieprasījums aizsardzības nolūkos pret valūtas kursa svārstībām augstāku politisko risku iespaidā tikai pieaug.