Nodarbināto skaits Latvijā arī turpmāk saglabāsies tuvu 900 tūkstošiem
Bezdarba līmenis 2016. gada 1. ceturksnī bija 10.3% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, kas ir 0.1 procentpunktu pieaugums gada laikā un 0.5 procentpunktu pieaugums ceturkšņa laikā. Pirmā ceturkšņa dati kopumā atbilst mūsu prognozēm un mēs to vērtējam kā bezdarba stabilizāciju. Šodien publiskotie dati apstiprina, ka cerēt uz strauju bezdarba kritumu 2016. gadā nav pamata.
Nodarbināto skaita gada pieauguma temps pēc prāva kāpuma pērn otrajā pusē palēninājās līdz 0.6%. Tuvāko gadu laikā nodarbināto skaits varētu saglabāties tuvu 900 tūkstošiem:
- Bezdarba cikliskā komponente jau ir izsmelta, savukārt strukturāls bezdarbs nevar samazināties ātri;
- Līdzdalības līmenis jeb ekonomiski aktīvo iedzīvotāju (nodarbināto un darba meklētāju) īpatsvars darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitā sasniedzis vēsturiski augstāko rādītāju, tomēr pusi no pieauguma noteica iedzīvotāju vecumstruktūras pārmaiņas (1. attēls; piemēram, jauniešu – tiem raksturīga zema līdzdalība darba tirgū – īpatsvars samazinājās). Mūsu demogrāfiskās prognozes liecina, ka pēc pāris gadiem vecumstruktūras pārmaiņu ietekme uz līdzdalības līmeni kļūs negatīva (2. attēls; tajā skaitā, pieaugot jauniešu īpatsvaram). Tādējādi nav pamata cerēt, ka līdzdalības līmenis turpinās pieaugt tikpat strauji un mēs pārskatāmā nākotnē panāksim Ziemeļeiropas rādītāju (3 attēls).
- Iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā turpinās sarukt, bet lēnāk nekā līdz šim (migrācijas negatīvais saldo mazinās; darbspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvars vairs tik būtiski nemazināsies – vecumstruktūras pārmaiņu dēļ).
Virspusēji situācija var izskatīties kā "jobless recovery" fenomens, kuram ir negatīva piegarša – neskatoties uz ekonomikas attīstību, nodarbināto skaits gandrīz neaug. Tomēr situācijā, kad nodarbinātības kāpuma kapacitāte ir teju izsmelta (neskaitot migrāciju), tas nav nekas slikts un atspoguļo ekonomikas attīstību pa produktivitātes sliedēm.
1. attēls. Faktiskais līdzdalības līmenis un līdzdalības līmenis, ja būtu saglabājusies 2002. gada vecumstruktūra (15-74 gadu vecumgrupā)
Avots: CSP dati; autora aprēķini
2. attēls. Vecumstruktūras kumulatīvā ietekme uz līdzdalības līmeni (procentpunkti; bāze - 2002. gada vecumstruktūra)
Avots: CSP dati; autora aprēķini un prognozes
3. attēls. Līdzdalības līmenis ES valstīs un Norvēģijā (%; 2015. gadā; 15-74 gadu vecumgrupā)
Avots: Eurostat dati
Vēlos informēt, ka tekstā:
«… …»
Jūsu interneta pārlūkā saglabāsies tā pati lapa