Ražots pasaulē

Aci tīkami piesaista elektronisko un elektrisko iekārtu ražošanas un arī eksporta izaugsme pēdējos gados. Viens no faktoriem, kas veicina šīs nozares ekonomiskās aktivitātes kāpumu Latvijā, ir iesaiste tā saucamajās globālajās vērtību ķēdēs (global value chains), rosinot arī citu iesaistīto sektoru, tajā skaitā arī tradicionāli ar eksportu nesaistīto, aktivitāti. Savukārt no ārējā pieprasījuma skatupunkta vērtīgi apzināt ne tikai tās valstis, ar kurām mums ir tiešās eksporta saites, bet arīdzan gala patērētāju valstis.

Elektronisko un elektrisko iekārtu nozare pēc starptautiskās klasifikācijas ir augstu tehnoloģiju nozare. Nozares uzņēmumu darbība liecina, ka arī Latvijā šajā sektorā netrūkst ne inovatīvu izgudrojumu, ne produktu ražošanas ar augstu iekšzemes pievienoto vērtību. To apliecina arī apstrādes rūpniecības dati, kur šo nozaru pieaugums kopš 2010. gada ir bijis straujš un rentabilitāte saglabājas virs vidējās apstrādes rūpniecībā.

Lai gan iepriekš veiktais re-eksporta novērtējums rāda, ka elektronikas un elektrisko iekārtu grupā re-eksporta īpatsvars ir ap 49%, pieaugumu nozarei nodrošināja tieši iekšzemē ražoto preču eksports, nevis re-eksports[1]. Starptautiski atzīts, ka tieši šī nozare nozīmīgi ir iesaistīta globalizācijas procesos. Un makroekonomisko datu analīze, balstoties uz šā gada pavasarī publicēto OECD datubāzi, kas vērš uzmanību uz eksporta pievienotās vērtības konceptu iepretim tradicionāli lietotajam bruto eksportam, liecina, ka Latvijā šīs nozares eksporta kāpumu veicina arī iesaiste globālajās vērtību ķēdēs. Šajā rakstā atsevišķi pievērsīšos tikai šim aspektam.

Lai arī globalizācijas process nav jauns fenomens, taču tas ir pievērsis plašāku uzmanību pēdējos gados, jo tā attīstības ātrums un apjoms ir ieguvis lielākus apmērus. Uzņēmumiem atdalot ražošanas procesu no produkta dizaina, komponentu ražošanas un montāžas un mārketinga un izvietojot to dažādās pasaules valstīs, izveidojas globālās vērtību ķēdes. Tas nozīmē, ka arvien vairāk produktiem varētu likt uzlīmi "Ražots pasaulē". Turklāt iesaiste globālās vērtību ķēdēs tiek realizēta gan vienkāršu, gan ļoti komplicētu produktu ražošanai.

Tradicionāli lietots piemērs ir lelle Bārbija[2], kuru rotā uzlīme "Made in China", bet no kuras gala pārdošanas cenas ASV ienākumi Ķīnai ir minimāli - tikai 3.5%. Lelles radīšanā ir iesaistītas vairākas valstis (vairākām no tām gūstot lielāku pievienoto vērtību nekā Ķīna, kas tiek uzskaitīta kā šo leļļu eksportētāja) – ASV, Saudi Arābija, Taivāna, Japāna, Indonēzija, Malaizija, Ķīna. Arī, piemēram, iPhone[3] ražošanā ar ieguldījumiem iesaistītas daudzas valstis – ASV, Koreja, Vācija, Francija, Japāna u.c., kā arī Ķīna - montāžas procesā.

Šie ir piemēri par vērtības ķēžu globālo raksturu, bet labums, ko var gūt no piedalīšanās globālajās ražošanas ķēdēs, ir atkarīgs no tā, cik lielu pievienoto vērtību spējam pievienot un kurā posmā valsts un uzņēmumi iesaistās (ir ražošanas procesa stadijas, kuras pievieno zemāku vērtību, piemēram, neapstrādāti izejmateriāli vai montāža; bet ir arī augstāku tehnoloģiju komponenti, intelektuālais īpašums, dizains un klientu serviss).

Lai gūtu ieskatu, vai tautsaimniecības ir iesaistītas globālajās ražošanas ķēdēs, tiek lietots valsts piedalīšanās indekss[4], kas parāda gan to, cik daudz ārvalstīs radītā vērtība tiek izmantota valsts eksporta produktu ražošanai (backward participation), gan vērtējot iekšzemē ražoto pievieto vērtību, kas tiek izmantota citu valstu eksporta produktu ražošanai (forward participation). Latvijas tautsaimniecība kopumā Eiropas Savienības (ES) valstu vidū nav starp visnozīmīgāk iesaistītajām globālajās ražošanas ķēdēs, ko lielā mērā nosaka Latvijas nozīmīgākās nozares, piemēram, koksnes, pārtikas nozares, kas relatīvi vairāk izmanto iekšzemes ieguldījumus produkcijas ražošanai.

1. attēls. Globālās vērtību ķēdēs piedalīšanās indekss

Avots: OECD un autora aprēķini, balstoties uz Koopman (2011) un OECD TiVA datubāzi

Nozīmīga ārvalstu pievienotā vērtība nozares eksportā – liecība par augstu iesaisti globālajās ražošanas ķēdēs.

Pretēji situācijai Latvijas tautsaimniecībā kopumā, elektronikas nozarē, lai saražotu produkciju eksportam, nozīmīgi ir importa ieguldījumi - pat vairāk nekā puse vērtības ir radīta ārvalstīs. Latvijā ārvalstu pievienotā vērtība sektora eksportā ir arī virs vidējā rādītāja ES, kas norāda uz šī sektora Latvijā samērā augstu iesaisti pievienotās vērtības ķēdēs.

2. attēls. Ārvalstu pievienotā vērtība elektronikas un elektrisko iekārtu nozares eksportā pret bruto eksportu (%)  

Avots: OECD

Neskatoties uz globalizācijas attīstību, lielākoties ārvalstu pievienotai vērtībai Latvijas eksportā ir reģionāls raksturs – ap 80% ārvalstu ieguldījumi nāk no Eiropas. Tomēr, pieaugot iesaistei starpvalstu ražošanas ķēdēs, vērojams, ka relatīvi mazinājusies Latvijas elektronikas sektora iesaiste reģionālajās Eiropas globālajās ražošanas ķēdēs un pieaugusi iesaiste globālajās, it īpaši Dienvid- un Austrumāzijas valstu ražošanas ķēdēs (par 5 procentpunktiem desmit gadu laikā - līdz pat 10%). Arī 2013. gada 1. pusgada dati[5] rāda, ka ārvalstu (importa) komponente šīs nozares preču eksporta vērtībā ir ap 60%, un dati apstiprina arī 2013. gadā joprojām lielāko iesaisti tieši reģionālajās ražošanas ķēdēs. Turklāt, izslēdzot re-eksportu, 78% no importa ir starppatēriņa preces un arī 67% no eksporta joprojām ir starppatēriņa preces, kas norāda uz Latvijas eksportētāju iesaisti globālajās ražošanas ķēdēs.

Vai ir labums no iesaistes globālajās ķēdēs? Atbilde ir apstiprinoša – darbvietas, ienākumi, konkurētspējas palielināšanas iespējas.

Sektora iesaiste globālajās ķēdēs nes līdzi pozitīvus efektus ekonomikai gan patlaban - dod darbvietas, ienākumus, gan potenciāli nākotnē. Vidēji liela pievienotā vērtība uz nodarbināto apstrādes rūpniecības nozaru vidū, kas satur augstas pievienotās vērtības produktus, liecina, ka Latvijai būtu potenciālas iespējas "kāpt" pa ražošanas ķēdes kāpnēm uz augšu. Lai gan valsts būtu ieinteresēta, lai ražošanā tiek izmantoti iekšzemes resursi un iekšzemē saražotie komponenti/starppatēriņa preces, tomēr globalizācija piedāvā priekšrocību izvēlēties efektīvāk saražoto/kvalitātei atbilstošo zemāko izmaksu piedāvājumu, kas nodrošina arī tālāku ražotāju konkurētspēju sava produkta realizācijā.

Pozitīvi, ka elektronikas sektora straujā izaugsme veicina arī citu iekšzemes sektoru attīstību. Tātad darbavietas un ienākumu pieaugums tiek ne tikai šajā nozarē strādājošajiem, bet arī citās nozarēs. Iekšzemē pievienotā vērtība rodas gan sektorā, to pievienojot tiešā veidā, gan arī citos sektoros, it īpaši pakalpojumu sektoros, no kuriem daudzi tradicionāli netiek pieskaitīti pie eksportējošiem, bet tomēr netiešā veidā pievieno vērtību arī eksporta precēm.

3. attēls. Bruto elektronikas eksporta sadalījums pēc iekšzemes un ārvalstu pievienotās vērtības

Avots: OECD

Tātad iekšzemes pakalpojumi sniedz būtisku devumu – ap 17% - elektronikas nozares eksportā un tāpēc arī pakalpojumu nozaru attīstība būs daļēji atkarīga no elektronikas sektora virzības.

4. attēls. Iekšzemes pakalpojumu nozaru pievienotā vērtība elektronikas bruto eksportā

Avots: OECD

Globalizācijas ēnas puses pamatā tiek attiecinātas uz attīstītajām valstīm - visbiežāk diskutēts par darbvietu zaudējumu, kas ir redzamākais īstermiņa efekts. Savukārt no attīstības valstu puses globalizācijas pozitīvais efekts ir tehnoloģiju un zināšanu pārneses un pieaugošs darba ražīgums atvērtākas ekonomikas rezultātā. Pēc OECD novērtējuma[6], pieaugot atvērtībai par 10 procentpunktiem, tas atspoguļojas 4% iekšzemes kopprodukta uz iedzīvotāju labklājības pieaugumā.

Globālo vērtības ķēžu attīstība dod jaunas iespējas arī maziem un vidējiem uzņēmumiem (kas Latvijas gadījumā ir svarīgs aspekts) būt iesaistītiem globālajā apritē, tādējādi gūstot arī vietējo pilnāka cikla ražotņu izveidei nepieciešamās zināšanas un kontaktus. Arī Starptautiskais Valūtas fonds[7] atzīst, ka "..atvērtākas ekonomikas aug straujāk. Ciešāka integrācija globālajās piegādes ķēdēs sniedz straujāku tehnoloģiju pārnesi un paātrina ienākumu konverģenci". Konstatējot nozaru iesaisti globālajās vērtības ķēdēs, vēl jo nozīmīgāka kļūst jau daudz diskutētā zinātnes ieguldījumu nozīme tautsaimniecībā.

Nozares konkurētspējas novērtēšanai tiek salīdzināts sektora īpatsvars iekšzemes eksporta struktūrā ar sektora īpatsvaru pasaules eksporta struktūrā. Konkurētspējīgajām nozarēm indekss ir lielāks par 1. Latvijā elektronikas nozares eksporta pievienotās vērtības indekss ir zems - tikai 0.14 (un, balstoties uz bruto eksporta datiem, – 0.18, norādot uz sektora eksporta atkarību no ārvalstu komponentiem). Tomēr šis rādītājs parāda vien to, ka situācija nozares attīstībai nav bijusi labvēlīga no pieejamo resursu viedokļa (no ieguldījumiem un/vai atdeves zinātnē šajā sektorā, no šajā sfērā izglītotības un/vai izglītota darbaspēka pieejamības, infrastruktūras attīstības, utt.). Taču iesaiste globālajās ķēdēs dod potenciālu iespēju kāpināt konkurētspēju, jo šādi var tik pārņemtas tehnoloģiju zināšanas, veicināta interese par sektoru un izglītības iegūšanu šajā jomā, biznesa kontaktu izveide, tādējādi nodrošinot attīstību ilgtermiņā. To apliecina arī sektora tirgus daļu analīze pasaules pieprasījumā, kas šajā sektorā ir (lai arī niecīgas absolūtajā izteiksmē) strauji pieaugušas.

5. attēls. Latvijas elektronikas sektora eksporta tirgus daļu pārmaiņas (2000=100)

Avots: PTO

Globālo ķēžu klātesamība valstī liek pievērst uzmanību ārējam pieprasījumam arī no cita skatupunkta.

Ārējā pieprasījuma kontekstā jāvērš uzmanība ne tikai uz tiešo eksporta partnervalstu attīstību, bet arī uz tām valstīm, kur ir galapatērētāji. Ņemot vērā, ka nozare nozīmīgi piedalās globālajās vērtības ķēdēs, mums svarīga kļūst gala patēriņa valsts, kura pieprasa un patērē produktu, kur Latvijas ražotāji ir pievienojuši iekšzemē radīto vērtību. Tradicionālā eksporta statistika parāda valsti, uz kuru produkts tiek eksportēts, bet neparāda gala pieprasījumu.

Vērtējot eksportu pēc tā, kurā valstī tiek rezultātā patērēts produkts, kurā Latvija ir ieguldījusi pievienoto vērtību, 6. attēlā varam redzēt, ka atsevišķu galveno partnervalstu nozīmība elektronikas nozares pieprasījumā palielinās, piemēram, ASV un Vācijas kā gala patērētājvalstu nozīmība. Daudzu partnervalstu loma eksporta pieprasījumā mazinās – piemēram, visnozīmīgāk Ķīnas un Krievijas, kuras, visticamāk, arī piedalās tālākā produkta montāžā un tālāk eksportē produkciju gala patēriņam uz citu valsti.

6. attēls. Elektronikas bruto eksporta un eksporta pēc pievienotās vērtības īpatsvaru starpības (procentu punktos) sadalījumā pa valstīm

Avots: OECD, autores aprēķini

Visbeidzot jāsecina, ka daudz diskutētā valsts labvēlīga politika zinātnes ieguldījumiem veicinātu arī elektronikas nozares kāpšanu pa ražošanas ķēdi uz augšu, tā dodot ekonomikai vēl lielāku pienesumu nekā šobrīd.