Uz globālo satricinājumu fona Latvijas tautsaimniecība demonstrē pieticīgu izaugsmi

Arī vērtējums par to bez lielas līksmes, bet arī bez asarām – tā varēja gaidīt, nekas izcils, bet varēja būt arī sliktāk. Krīžu runu, tarifu karu, Austrālijas meža ugunsgrēku, koronavīrusa u.c. globālu satricinājumu fonā jebkas ar pozitīvu zīmi nupat šķiet kā gluži uzteicams sniegums.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes precizētajiem datiem 2019. gada 4. ceturksnī IKP audzis par 0.1% salīdzinājumā ar 3. ceturksni un par 1.0% salīdzinājumā ar 2018. gada 4. ceturksni (sezonāli un kalendāri izlīdzināti dati). Interesanti, cik atšķirīgs ir bijis 2019. gads no ekonomiskās analīzes viedokļa, cik nozīmīgi ir mainījušies pieprasījuma un piedāvājuma faktori, salīdzinot gada sākumu un tā izskaņu. Gada laikā iepriekš novērotā piedāvājuma puses nepietiekamā kapacitāte – darbaspēka trūkums un ražošanas jaudu noslodze kā problēmas būtiski samazinājās, par galveno ierobežojošo faktoru kļūstot nepietiekamam pieprasījumam.

Tomēr ne viss ir mainījies, piemēram, privātais patēriņš ir saglabājis samērā stabilu izaugsmi un nodrošinājis nozīmīgāko artavu IKP izaugsmē no izlietojuma puses. Privātā patēriņa kāpumu galvenokārt uztur vidējās neto darba algas pieaugums un labāka mājsaimniecību finanšu situācija, kas ļauj saglabāt patērēšanas un uzkrāšanas paradumus, pēkšņi neveidojot nozīmīgus piesardzības uzkrājumus bažās par nebaltām dienām, kā tas notika, aizsākoties krīzei pirms desmit gadiem, un to padziļināja. Ar atsevišķām svārstībām kopumā patērētāju noskaņojums visa gada laikā ir saglabājies virs ilgtermiņa vidējā līmeņa. Privātais patēriņš patlaban un arī 2020. gadā saglabās galvenā ekonomikas stabilizatora lomu, lai gan izaugsme ir nedaudz palēninājusies.

Savukārt investīcijām 2019. gadā pieauguma tempi būtiski saruka, 4. ceturksnī noslīdot jau negatīvā zonā. Salīdzinājumam: 2018. gadā ieguldījumu izaugsme sasniedza 13-18% apmēru. Investoru piesardzīgums 2019. gadā palielinājās un atsevišķos gadījumos iepriekš iecerēti investīciju plāni tika atlikti. Ārējās vides nenoteiktības un ārējā pieprasījuma vājināšanās apstākļos arī eksporta izaugsme palēninājusies, it īpaši preču sektorā.

No nozaru puses, kā jau bija gaidāms, pozitīvāks sniegums ir uz iekšzemes patēriņu vērstajam pakalpojumu sektoram – veselībai, izklaidei, profesionālajiem pakalpojumiem. Savukārt ar eksportu vairāk saistītajai apstrādes rūpniecībai, tranzīta un finanšu pakalpojumiem (nerezidentus apkalpojošajā segmentā) vērojama bremzēšanās. Izņēmums ir tūrisma nozare, kas ir uz eksportu vērsta, bet demonstrē lielisku izaugsmi.

IKP pārmaiņas 4. ceturksnī (% pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu, salīdzināmās cenās, kalendāri izlīdzināti dati)

Saglabājoties augstai nenoteiktībai ārējos tirgos, 2020. gadā IKP izaugsme attīstīsies līdzīgā tempā kā 2019. gadā – joprojām nozīmīgāko devumu izaugsmē nodrošinās privātais patēriņš. Lielāku risku vājākai izaugsmei rada investīciju dinamika, kas jūtīgāk reaģē uz tautsaimniecības cikliskajām pārmaiņām.

Spriežot pēc ažiotāžas ap koronavīrusu, šis faktors var patiešām ietekmēt kā globālās, tā Latvijas tautsaimniecības norises un rada lejupvērstus riskus prognozēm. Medicīniski izvērtējumi un salīdzinājumi ar citu vīrusu ietekmi un upuru skaitu lai paliek veselības ekspertu ziņā. Bet ir skaidrs, ka globālajai tirdzniecībai tas jau savus posta darbus ir sācis nodarīt, turklāt šī ažiotāža var ietekmēt jebkura iedzīvotāja lēmumus par ceļojumiem, publisku pasākumu apmeklēšanu u.c., kas nenoliedzami atbalsosies arī makroekonomiskajos rādītājos un atsevišķu nozaru (piemēram tūrisma un izklaides industrijas) sniegumā.