Vai katrai krīzei savu pratību? Vai varam tās apvienot?

Globālā finanšu krīze Latvijā atgādināja par finanšu pratību, iezīmējot acīmredzamu pieredzes trūkumu ienākumu pieauguma prognozēšanā, aizdošanas un aizņemšanās risku izvērtēšanā, nepieciešamību darboties pretcikliski, t.i., veidot uzkrājumus izaugsmes periodā, lai spētu izlīdzināt patēriņu recesijas laikā. Covid-19 pandēmijas laikā bija biežāk dzirdama veselībpratība. Kāds varbūt atcerējās par regulāras roku mazgāšanas un distances lietderīgumu; kāds cits, iespējams, pārlasīja savu regulāri lietoto pārtikas vai higiēnas preču sastāvu un pārdomāja to lietošanas paradumus.

Tikmēr šobrīd, kad valdībai jāiejaucas, lai mazinātu enerģijas augsto cenu ietekmi uz tautsaimniecību, varētu runāt arī par energopratību. Vai tāda maz pastāv? Un vai tā nodalāma no citām, piemēram, finanšu pratības? Vai iedzīvotāju uzkrāšanas un ieguldīšanas paradumos pandēmijas laikā ir vērotas būtiskas izmaiņas, kas liecinātu par augošu finanšu pratību? Ko būtu iespējams darīt tuvākajā laikā, ja līdzekļi ļauj? Par to šajā rakstā.

Cik mīksts ir pandēmijas pašūtais uzkrājumu spilvens?

Šogad, kad vairāku energoresursu cenas biržās sasniedza iepriekš nepieredzētu līmeni, valdībām daudzās valstīs ir bijis jānāk palīgā gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām ar atbalstu izmaksu sloga mazināšanā. Latvijā atbalsts veidots tā, lai saglabātos arī motivējošais elements, t.i., atbalsts ir daļējs attiecībā pret cenu kāpumu, mudinot īstenot energoefektivitātes pasākumus. Taču, piemēram, ēkas renovācija (sākot no plānošanas līdz finansējuma piesaistei un būvniecībai) var būt samērā laikietilpīga, un būvniecības izmaksu līmenis arī ir audzis. Turklāt šajā ziemā renovācijas projekta īstenošana no nulles vairs nebūs paspējama.

Tomēr, lai gan valdības atbalsta sniegtais spieķis palīdzēs “izklibot” šo apkures sezonu, tas nevar pārvērsties par mūžīgu instrumentu. Mājsaimniecību uzkrājumi varētu būt virziens, kurā lūkoties, jo pandēmijas laikā Latvijas mājsaimniecībām veidojies šajā gadsimtā lielākais uzkrājumu apjoms. Tas izveidojās, kamēr atsevišķu preču vai pakalpojumu patēriņš nebija īstenojams pandēmijas ierobežojumu dēļ vai varbūt tērēt neļāva piesardzība, vai arī kāroto neizdevās plānotajā laikā iegādāties piegādes ķēžu traucējumu dēļ (1. attēls). Neraugoties uz to, pēc Latvijas Bankas pasūtījuma Latvijas Fakti veiktā šā gada septembra iedzīvotāju aptauja rāda, ka aptuveni trešdaļai mājsaimniecību nav uzkrājumu. Vienlaikus gan jāapsver, ka daļa mājsaimniecību ar pietiekami augstu ienākumu un uzkrājumu līmeni, iespējams, nedzīvo ēkās, kas aizgūtnēm sauc pēc renovācijas.

1. attēlā vērojama jau agrāk visai plaši apspriestā tautsaimniecības dalībnieku procikliskā uzvedība, piemēram, t.s. trekno gadu un pēcāk – globālās finanšu krīzes laikā. Proti, tāda kā sienāža stratēģija, kamēr tautsaimniecība un mājsaimniecību vidējie ienākumi strauji palielinājās, auga arī apetīte tos izlietot patēriņam un dzīves apstākļu uzlabošanai, turklāt uzņemoties ievērojamas finanšu saistības. Tādējādi, pienākot finanšu krīzei, bija strauji jāsamazina patēriņš, aizņemties vairs nebija ne motivācijas, ne bieži vien arī iespējas, veidojās piesardzības uzkrājumi nenoteiktības dēļ.

Paraugoties uz laika posmu, kurā tautsaimniecība pēc globālās finanšu krīzes auga mērenā tempā, aizņemšanās apetīte nebija būtiski augusi, savukārt uzkrājumi pakāpeniski palielinājās (tas tā kā būtu pretcikliski). Pandēmijas laika uzkrājumus tikai daļēji varētu uzlūkot kā tādus, kuri veidojušies piesardzības dēļ (un tādējādi ar prociklisku ievirzi), te jāņem vērā jau minētās ierobežotās tēriņu iespējas, kamēr rīcībā esošos ienākumus stabilizēja valsts atbalsta pasākumi.

Nefinanšu ieguldījumu (parasti tas ir nekustamais īpašums, bet tās var būt ražošanas iekārtas u.c. vērtības, ko saimnieciskajā darbībā izmanto pašnodarbinātais) apjoms pēc globālās finanšu krīzes šķietami saglabājies stabils, tostarp pandēmijas laikā 2020. - 2021. gadā. Tomēr, ieskatoties detalizētāk, to galvenokārt nosaka amortizācija. Lai gan finanšu investīcijās pandēmijas laikā vērojams būtisks kāpums, kā vēlāk redzēsim, tas vēl neliecina par bagātu iztēli ieguldījumu veidos.

Nedaudz atšķirīgu attīstību varam vērot Igaunijā (2. attēls), kur uzkrājumu veidošanās stāsts pandēmijas laikā gan ir visai līdzīgs, taču pēc globālās finanšu krīzes un vēlāk arī pandēmijas laikā pakāpeniski turpinājuši augt mājsaimniecību ieguldījumi nefinanšu investīcijās un arī kreditēšana kā finansējuma avots bijusi aktīvāka.

Lietuvā līdzīgi kā Latvijā ieguldījumi nefinanšu investīcijās veido būtiski mazāku daļu (nekā finanšu ieguldījumi) no mājsaimniecību sektora investīcijām, taču Lietuvā, neraugoties uz pieaugumu pandēmijas laikā, ir vēsturiski ļoti zems mājsaimniecību uzkrājumu līmenis (3. attēls).

Turklāt iespējams, ka tēriņu iespējas Lietuvā un Igaunijā 2021. gadā bijušas jau nedaudz relaksētākas, jo, salīdzinot triju valstu attēlus, redzams, ka vienīgi Latvijā mājsaimniecību uzkrājumi 2021. gadā pārsniedz to apjomu pirmajā pandēmijas gadā. Šeit, iespējams, ir pēdējais brīdis atzīmēt, ka pirmajos 3 attēlos uzkrājumi attiecas uz katra atsevišķā gada rīcībā esošo ienākumu daļu, kas attiecīgajā periodā nav izlietota patēriņā. Tie nereprezentē kopējo mājsaimniecību bagātību, kas būtu tikusi uzkrāta ilgākā laika periodā.

4. attēlā redzam, ka mājsaimniecību finanšu ieguldīju atlikumu struktūrā Baltijas valstīs dominē noguldījumi un ieguldījumi uzņēmumu pašu kapitālā un ieguldījumu fondu apliecībās

Piezīme: Igaunijā, veicot pensiju reformu, no 2021. gada iemaksas pensiju 2. līmenī vairs nav obligātas, un šīs plūsmas finanšu kontos tiek reģistrētas kontā Pašu kapitāls un ieguldījumu fondu apliecības [1] .

Summējot darījumu rezultātā veidojušās ceturkšņu plūsmas (no 2020. gada 1. cet. līdz 2022. gada 2. cet., ieskaitot), Latvijā un Igaunijā relatīvi lielāka daļa no finanšu investīciju pārmaiņām palikusi noguldījumos, kas mērenas ekonomiskās izaugsmes un zemas inflācijas apstākļos varētu būt bijis ierasts uzkrājumu turēšanas veids, turklāt ļāva līdzekļiem piekļūt kuru katru brīdi, tiklīdz pandēmijas ierobežojumi mazinās.

Tikmēr Lietuvā pandēmijas laika un šā gada 1. pusgada pienesuma sadalījums finanšu instrumentos ir stipri vienmērīgāks (5. attēls). Redzam, ka Lietuvas iedzīvotāji lielāku daļu ieguldījumu nekā kaimiņi veic ieguldījumos uzņēmumu kapitālā, kas varētu liecināt par uzticēšanos un ieinteresētību uzņēmumu darbībā un radīt iespaidu par finanšu pratību.

*Skat. Piezīmi par Igauniju zem 4. attēla.

Mājsaimniecību finanšu aktīvu atlikums salīdzinājumā ar brīdi pirms pandēmijas visstraujāk – par nepilniem 42% ir audzis Lietuvā, bet Latvijas iedzīvotāji no finanšu aktīvu kāpuma relatīvi vairāk nekā kaimiņi ieguldījuši pensiju kapitālā (6. attēls). Pārvērtēšanas un cenu pārmaiņu ietekme periodā kopumā ir pozitīva visās Baltijas valstīs, tomēr pamatā veidojusies laikā pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā.

Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības vērtējums neglaimo

Finanšu pratības jēdziens un mērķi jau ir formulēti gan nacionālas nozīmes, gan starptautiskās stratēģijās, un tāpat iedzīvotāju finanšu pratība var tikt vērtēta gan vietējos, gan starptautiskos salīdzinājumos. Latvijā pirmais Pamata kompetenču standarts finanšu pratībā pieaugušajiem izveidots 2017. gadā, t.i., labu brīdi pēc tam, kad tautsaimniecība bija jau mazliet sapurinājusies pēc globālās finanšu krīzes. Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības trešajā aptaujā [2]  2019. gadā secināts, ka iedzīvotāju finanšu pratība nedaudz uzlabojusies, sasniedzot 21.7 punktus, tomēr ir zema, jo kopējais iegūstamo punktu skaits bija 99.

Latvija 2020. gadā vēl neietilpa Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) starptautiskajā finanšu pratības salīdzinājumā, taču ciešāka sadarbība plānota, īstenojot finanšu pratības stratēģiju [3]  2021. - 2027. gadam.

Vēl 2014. gadā S&P Globālās finanšu pratības aptaujas rezultāti  [4] rādīja, ka Latvijā 48% Latvijas iedzīvotāju ir finanšu pratīgi (financially literate), kamēr Lietuvā iedzīvotāju īpatsvars, kas ir finanšu pratīgi bijis vien 39%. Tas ir interesanti, ņemot vērā, ka Lietuvā, kā redzējām iepriekš attēlos, šobrīd relatīvi lielāks mājsaimniecību finanšu ieguldījumu nonāk uzņēmumu kapitāldaļās, kas varētu iezīmēt spēju izvērtēt ieguldījuma mērķi un racionalitāti. Runājot par mērķiem un racionalitāti, jau minētā Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības aptauja (14. lpp) rādīja, ka “miera laikos”, finanšu situācijai esot stabilai vai uzlabojoties, iedzīvotāji mazāk pievērš uzmanību rūpīgai tēriņu plānošanai. Miera laiki var iemidzināt modrību ne vien finanšu, bet arī energopratībā.

Energopratība – vai tāda maz pastāv?

Finanšu pratība lokālās un starptautiskās stratēģijās ir vairāk formalizēta, izkopta un izvērtēta nekā, piemēram, energopratība. ASV Enerģijas departaments ir izstrādājis energopratības (energy literacy) pamatprincipus [5]. Turklāt jau 2017. gadā izstrādāta to jaunā versija, kas veido izglītošanās ietvaru enerģijas jautājumos visu vecumu iedzīvotājiem. Tikmēr, atsaucoties uz kustības “Youth strike for climate” iniciatīvām, G.Lowan-Trudeau un T.A. Fowler pievērš uzmanību kritiskās energopratības teorijas [6]  izstrādei, skatot integrēti vairākus ilgtspējas jautājumus.

Latvijā līdz formāliem energopratības standartiem, iespējams, vēl mērojams tāls ceļš. Gan zināšanu, gan arī līdzekļu trūkuma rezultātā faktiskais ēku renovācijas apjoms Latvijā ir zems, tādējādi, pienākot enerģijas cenu krīzei, rodas panikas virzītu, sasteigtu, nepārdomātu un savstarpēji nekoordinētu energorisinājumu risks. Pēkšņi “visiem uz mēles” ir alokators vai saules panelis, vien nav zināms, vai un kur to ar steigu labāk uzstādīt. Tikmēr steigas rezultātā augošais pieprasījums pēc energoneatkarības risinājumiem līdzās jau notikušajam enerģijas cenu kāpumam var izraisīt arī atbilstošo tehnoloģiju preču cenu pieaugumu. Enerģijas patēriņa cenu kāpumu un atsevišķu ar saules paneļu uzstādīšanu saistītu preču importa pieaugumu varam vērot visās Baltijas valstīs (uzskatāmībai Latvijas piemērs 7. attēlā).

Piezīme: Līdz 2021. gada decembrim pieejami dati preču grupā 854140 “Gaismjutīgas pusvadītāju ierīces, ieskaitot fotoelementus, kas ir vai nav samontēti moduļos vai iemontēti paneļos; gaismas diodes (izņemot fotoelementu ģeneratorus)”; no 2022. gada janvāra statistikā tos aizstāj detalizētāks dalījums, tādējādi laikrinda turpināta, izmantojot detalizēto grupu (854141, 854142, 854143 un 854149) summu; 854142 grupā dati par šā gada jūliju-augustu nebija pieejami.

Ārējās tirdzniecības datos tik detalizētā līmenī gan nevaram skaidri nodalīt cenu un apjoma ietekmi importa vērtības pārmaiņās, taču jātic AS Sadales tīkls komentāram par strauji augušu pieprasījumu pēc individuāliem saules paneļu risinājumiem mājsaimniecībās [7] . Tāpat arī atsevišķi uzņēmumi publiski ziņojuši par saules paneļu uzstādīšanu pēdējo pāris gadu laikā elektroenerģijas ražošanai uzņēmuma vajadzībām.

Pēc Latvijas Bankas pasūtījuma Latvijas Fakti šā gada septembrī veiktajā iedzīvotāju aptaujā vairāk nekā puse (56%) respondentu atbildēja, ka jau ir reaģējuši uz enerģijas cenu kāpumu. Vispopulārākā no atbildēm bija energoefektivitātes pasākumu veikšana mājoklī (38% no visiem respondentiem). Nākamās biežāk minētās reakcijas bija tieši līdzekļu taupīšanas pasākumi (šie respondenti krāja līdzekļus gaidāmo rēķinu apmaksai vai mazāk brauca ar auto). 4% respondentu savā īpašumā uzstādījuši kādu mikroģenerācijas iekārtu, kas, iespējams, izklausās padaudz salīdzinājumā ar 8000 mikroģeneratoru pieslēgumu [8] šogad nepilnu desmit mēnešu laikā: kādam varētu būt pieskaitījies jau agrāk uzstādīts aprīkojums. Respondentiem, kas vēl nebija reaģējuši uz enerģijas cenu kāpumu, bet plānoja to darīt, tuvākais pasākums nākotnē arī saistījās ar līdzekļu taupīšanu, ierobežojot citu patēriņu, kas nav primārs, būtiski nemainot komforta līmeni.

Reaģēt īsā laikā uz enerģijas cenu krīzi ar ēku siltināšanu un renovāciju [9] plašākā nozīmē ir grūtāk, jo runa nereti ir par daudzdzīvokļu ēkām, kur pirms projekta saskaņošanas vēl jāpanāk iedzīvotāju savstarpējā vienošanās un izpratne. Jāatzīmē, ka apkures vajadzības Latvijā rada būtisku kopējās enerģijas patēriņa daļu mājsaimniecībās un t.s. biroju sektorā [10] , un tā tieši reaģē uz vidējās āra gaisa temperatūras pārmaiņām apkures sezonas laikā.

2021. gadā apkures mēnešos (šeit izmantoti dati par janvāri-aprīli un oktobri-decembri) aritmētiskā vidējā gaisa temperatūra bija par 3.4 grādiem zemāka nekā 2020. gada atbilstošajā periodā (izmantoti CSP dati), kas izskaidro siltumenerģijas patēriņa kāpumu mājsaimniecībās un t.s. biroju sektorā. Biroju sektorā to, iespējams, papildina atsevišķi klātienes darba posmi starp pandēmijas viļņiem. Transporta sektoram, savukārt, tautsaimniecības atgūšanās pēc 2020. gada krituma nozīmē vairāk pārvadājumu un braucienu, kas rada lielāku degvielas patēriņu.

Ievērojamais ēkās izmantotais enerģijas apjoms vēl un vēlreiz atgādina par energopratības uzlabošanas un ieguldījumu energoefektivitātē nepieciešamību.

Pēcvārds: pratības ir lieliski savstarpēji kombinējamas

Dažādas pratības mēdz par sevi atgādināt tad, kad jau vajadzīgs padoms. Tās nav stingri jānodala cita no citas, jo veido katra indivīda un sabiedrības izpratni par to, kā varētu dzīvot labāk. Finanšu pratība lieliski sadzīvo ar citām pratībām tādā nozīmē, ka atsevišķas privātas patēriņa vai ieguldījumu izvēles šodien var būtiski mazināt izmaksas nākotnē: tas var izpausties gan mazākā dažādu resursu patēriņā, gan veselīgākā dzīves vidē. Ļoti iespējams, ka kādam ieguldījums veselīgā uzturā vai mājokļa renovācijā ilgtermiņā ļaus ietaupīt tikpat daudz līdzekļu, ko izlietot dažādiem mērķiem, kā to ļautu nopelnīt dalība finanšu tirgos, izmantojot zināšanas par moderniem finanšu instrumentiem.

Tomēr, kad mājokļa maksimālā energoefektivitāte ir sasniegta, drošības spilvens “pašūts”, vecumdienām atlikts un visas citas šā brīža vajadzības šķiet nodrošinātas, bet līdzekļi ļautu ieguldīt vēl, iespējams, vērts apsvērt, kā varētu palīdzēt attīstīties tiem, kuru attīstības filozofiju mēs atbalstām, kuru idejām ticam un kuru izaugsmi vēlamies. Savu individuālo ieguldījumu portfeli varam veidot ne vien, ieguldot plašā (un mazliet atsvešinātā, teju vai abstraktā) uzņēmumu lokā, ko reprezentē kāds no tirgus indeksiem, bet arī mērķtiecīgi veicinot videi un cilvēka veselībai un labklājībai draudzīgu uzņēmumu attīstību. Ņemot vērā taksonomijas [11] attīstību un klimata mērķus, šādām iespējām vajadzētu pavērties arvien vairāk.

[1] https://dsbb.imf.org/sddsplus/dqaf-base/country/EST/category/SBS00

[2] https://www.finansupratiba.lv/wp-content/uploads/2020/01/Zinojums-Finansu-pratiba-2019-F.pdf

[3] https://www.finansupratiba.lv/wp-content/uploads/2021/03/Finansu-pratibas-strategija.pdf

[4] https://gflec.org/wp-content/uploads/2015/11/3313-Finlit_Report_FINAL-5.11.16.pdf

[5] https://www.energy.gov/eere/education/energy-literacy-essential-principles-energy-education

[6] https://www.cambridge.org/core/journals/australian-journal-of-environmental-education/article/towards-a-theory-of-critical-energy-literacy-the-youth-strike-for-climate-renewable-energy-and-beyond/31850CF01DE69BE1DDB10257656B50CD

[7] https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/elektribu-pasrazojosu-majsaimniecibu-skaits-latvija-sasniedz-10-000.a478649/

[8] Turpat.

[9] Renovācija nozīmē ne vien rūpes par energoefektivitāti ēkā, bet arī par mirkoklimatu kopumā. Nodrošinot pareizu ventilāciju, komunikācijas, kā arī atjaunojot apdari, kur tas nepieciešams, iegūst drošāku un veselīgāku dzīves vidi.

[10] Saskaņā ar CSP energobilances datiem mājsaimniecībās 73% patērētās enerģijas 2021. gadā veidoja centralizētā siltumapgāde, malka u.c. koksnes kurināmais. T.s. biroju sektorā (“pārējie patērētāji – komerciālais un sabiedriskais sektors”) atbilstošo enerģijas veidu patēriņš sasniedza gandrīz trešdaļu kopējā enerģijas patēriņa. Apkures vajadzībām šajos sektoros var tikt izmantota arī dabasgāze un elektroenerģija. Vajadzību, kādai konkrēti resursi izmantoti, energobilancē nenošķir, taču ieskatam izmantojami, piemēram, CSP publicētās Mājsaimniecību energoresursu aptaujas rezultāti.

[11] ES taksonomija ir klasifikācijas sistēma, kurā tiek veidots vidi saudzējošu ilgtspējīgu saimniecisko darbību saraksts https://finance.ec.europa.eu/sustainable-finance/tools-and-standards/eu-taxonomy-sustainable-activities_en