Vai tehniskais progress un automatizācija nozīmē lielāku bezdarbu?
Pašlaik šādas profesijas nepastāv – tos aizvietoja peļu slazds un modinātājpulkstenis, automatizēta kļuva arī boulinga spēļu zāle un ķegļus savās vietās novieto speciāla iekārta. Žurku tvērēji no tehniskā progresa bija zaudētāji, vismaz īstermiņā – viņi palika bez darba, tāpēc nācās pārkvalificēties un iemācīties kaut ko jaunu. Tomēr sabiedrībai kopumā tehniskais progress viennozīmīgi nāca par labu – lai par to pārliecinātos, pietiek salīdzināt kaut vai pašreizējo Londonu ar Čārlza Dikensa romānu skatiem. Turklāt kopš tiem laikiem bezdarbs ir nevis pieaudzis, bet sarucis; darbvietu kvalitāte un darba apstākļi ir būtiski uzlabojušies, bet vispārējais dzīves līmenis – pieaudzis.
Automatizācija, robotizācija un tehniskais progress notiek nepārtraukti. No ekonomiskās teorijas viedokļa šie procesi nozīmē arvien vairāk fiziskā kapitāla uz darbinieku, kas ļauj darbiniekiem strādāt produktīvāk un tādējādi vai nu saņemt augstākus ienākumus, vai arī vairāk laika veltīt atpūtai, ģimenei un hobijiem.
Maldīgs ir uzskats, ka darba stundu būtisks samazinājums pēdējā gadsimta laikā ir noticis tikai sociālisma ideju izplatīšanās dēļ. Pieaugot darba ražīgumam, aug arī ienākumi; ienākumiem sasniedzot noteiktu slieksni (kas katram ir individuāls), pieaug pieprasījums pēc brīvā laika. Tādējādi nevis Marksa doktrīna, bet gan tehniskais progress ir bijis galvenais rīks, kas ļauj mums tagad baudīt garākas brīvdienas.
Arvien vairāk cilvēkiem hobijs un darbs ir viena un tā pati nodarbe, un ar laiku cilvēku daļa, kas varēs atļauties šādu greznību, tikai pieaugs.
Bez tehniskā progresa un automatizācijas darba ražīgums lauksaimniecībā būtu tik zems, ka visiem darbspējīgiem iedzīvotājiem, kuri nav kara dienestā, būtu jāstrādā ar lāpstu, lai pabarotu sevi un karavīrus, un tieši tā tas arī bija pirms dažiem gadsimtiem, kad par zinātnieka vai mākslinieka profesiju atļāvās sapņot tikai daži.
Jā, tehniskajām progresam ir īstermiņa blakus parādība – dažas profesijas laika gaitā izzūd, bet to vietā parādās jaunas. Un, pat ja profesijas nosaukums saglabājas, mainās nepieciešamās prasmes (piemēram, salīdzināsim, kādas prasmes bija nepieciešamas ekonomistam pirms 100 gadiem un tagad).
Būtiski apzināties, ka katram no mums visu mūžu būs jāmācās kaut kas jauns. Neuzskatu, ka tas ir slikti. Biologi apgalvo, ka cilvēks izmanto tikai nelielu daļu no sava smadzeņu potenciāla. Savukārt tehniskais progress ļauj mums izmantot šo potenciālu arvien plašāk.
Pieaug cilvēka dzīves mūžs – liela daļa no tuvākajā desmitgadē dzimušajiem būs aktīva darba tirgū arī pēc 2100. gada (un tam nav nekāda sakara ar pensijas sistēmas šķietamo ne-ilgtspēju; veselīgā dzīves ilguma kāpums ir cilvēces būtisks sasniegums, kas nebūtu iedomājams bez tehniskā progresa). Tāpēc loģisks būtu jautājums – kādas profesijas tad ir "pareizās" jeb noteikti būs pieprasītas 2100. gadā? Manuprāt, drīzāk varam runāt par pieprasītām prasmēm, nevis profesijām un nozarēm. Skaidrs, ka pirmie tiks (un jau tiek) automatizēti rutīnas un standarta darbi, piemēram, biļešu pārdošana, lielveikalu kasiera, datu ievades operatora, zivju pārstrādātāja darbs. Tā vietā arvien vairāk būs pieprasīti radošums, kritiskā domāšana ārpus rāmjiem, ātras mācīšanās un komunikācijas spējas, kā arī tehniskas iemaņas darbā ar jaunām iekārtām, mehānismiem un datorprogrammām.
Vairāk par automatizācijas ietekmi uz ekonomiku lasiet Delfi.lv portālā: http://www.delfi.lv/news/latvija2020/latvija-2020-tehnologijas-izaicina-darba-tirgu.d?id=49121043
Vēlos informēt, ka tekstā:
«… …»
Jūsu interneta pārlūkā saglabāsies tā pati lapa
Komentāri ( 5 )
Loti virspusejs raksts. Prieks taada augstas klases ekonomista kaa Jus buutu sagaidijis ko vairaak.
Raksts pilniibaa nenem veraa faktu par inequality augshanu attistitajaas valstis un kaa tehnologijas/automatizaacija to iespaido, nav arii izverteets tas, kaadu iespaidu tehnologijas atstaaj uz middle class (t.i. kaa automatizaacija/tehnologijas iznicina vidusskiru. in padara sabiedribu polarizeetu
Ja "nav izvērtēts" un "nav ņemts vērā", tad varbūt šādas situācijas nemaz nav? :) Respektīvi,
1.Kur ir pierādīta inequality augšana attīstītajās valstīs? Kā arī tas, ka to izraisa tieši tehnoloģija / automatizācija.
2.Kur ir pierādīts, ka tehnoloģijas "iznīcināja vidusšķiru un padarīju sabiedrību polarizētu"?
Rakstīt jau var daudz ko, un daži arī raksta "jo skaļāks sauklis, jo ilgāk paliks atmiņā", tikai, ja pierādījuma šādām teorijām nav, tad nav vērts tos šeit replicēt.
https://www.technologyreview.com/s/515926/how-technology-is-destroying-…
Seit ir viens no rakstiem uz kuru balstiju savu komentaru.
Nedaudz paplasinot diskusiju.
1.Kur ir pierādīta inequality augšana attīstītajās valstīs? Kā arī tas, ka to izraisa tieši tehnoloģija / automatizācija.
Avots nav vislabakais, bet prieks iesakuma pietiks:
2013 gads - https://www.washingtonpost.com/news/worldviews/wp/2013/05/16/report-inc…
2017 gads - https://www.theguardian.com/business/2017/jan/11/inequality-world-econo…
Seit nedaudz no OECD
http://www.oecd.org/social/inequality.htm
Veel var palasit CITI bank report - TECHNOLOGY AT WORK v2.0
three primary
reasons why we believed the impact of technology change on the economy was
different this time: (1) the pace of change has accelerated; (2) the scope of
technological change is increasing; and (3) unlike innovation in the past, the
benefits of technological change are not being widely shared — real median wages
have fallen behind growth in productivity and inequality has increased.
2.Kur ir pierādīts, ka tehnoloģijas "iznīcināja vidusšķiru un padarīju sabiedrību polarizētu"?
The big data revolution and improvements in machine learning algorithms means that more occupations can be replaced by technology, including tasks once thought
quintessentially human such as navigating a car or deciphering handwriting.
Veel var palasiit -
1) The Polarization of Job Opportunities
in the U.S. Labor Market
Implications for Employment and Earnings
David Autor, MIT Department of Economics and National Bureau of Economic Research
April 2010
2) The Growth of Low-Skill Service Jobs
and the Polarization of the US Labor Market†
By David H. Autor and David Dorn*
Viss protams nevar buut melns un balts, nav arii taa, ka visi darbi tiks aizvietoti un to pieraada shis article ( Robots and Automation
May Not Take Your Desk
Job After All. Harvard Business Review)
Ir protams veel daudz dazadi raksti, publikacijas par konkreto teemu kurus varetu seit salikt, bet pietiks.
Saprotams, ka taada augsta ranga profesionalim kaa Jums ir gruuti uznemt kritiku no kaut kada komentetaja ar vardu Riho, bet sajaa gadijumaa esat noshavis greizi, jo nav pietiekami ruupigi izpetiti visi aspekti.
Cienījamais Riho, Jums ir atšķirīgs viedoklis par šo jautājumu un tas ir labi. Savukārt mans viedoklis apkopots šajā blogā un kā jebkurš cits viedoklis nevar būt "pareizs" vai "nepareizs", bet kuram Jūs, protams, varat piekrist, vai nē. Tas, ka Gini index pieaug tehnoloģiju pārmaiņu laikā vēl nenozīmē, ka tas pieaug tehnoloģiju pārmaiņas dēļ. Vai tehniskā progresa ātrums būtiski mainījies pēdējo 100 gadu laikā? Manuprāt, nē; darba ražīguma kāpums ASV, piemēram, jau ~150 gadus stabili turas ~2% līmenī. Un vai Gini indeksa neliels kāpums veido polarizētas sabiedrības? Nē, tas atspoguļo abstraktu relatīvo nabadzību, laikā, kad Latvijai jātiek galā ar absolūto nabadzību (ja absolūtā nabadzība samazinās, man ir pilnīgi vienalga, vai Gini indekss nedaudz pieaug vai krīt).
Kas man visvairāk nepatīk citu ekonomistu rakstos, kad tiek nekritiski atreferēti ārvalstu pētījumi, kas nav attiecināmi uz Latviju. Latvijā participation rate pieaug un ir visaugstākajā līmenī kopš neatkarības atjaunošanas, darbaspēka trūkst arvien vairāk, alga vairākus gadus aug straujāk par produktivitāti... aina tieši pretēja "automatizācijas teorijai".