Valsts investīcijas – cik tāls būs lēciens un vai spēsim to absorbēt?

Noslēdzies 2022. gada valsts budžeta pieņemšanas process, kas paredz gana daudz pārmaiņu, bet par vienu no budžeta aktualitātēm kļuvuši valsts plānotie tēriņi investīcijām, kas radīs vairāk nekā 180 miljonu eiro izdevumu kāpumu salīdzinājumā ar 2021. gadu. Plānotais finansējums investīciju projektiem no pamatbudžeta sasniegs 765 miljonus eiro, un no tā lielu daļu veido ieguldījumi dažādos būvniecības projektos. Finansējums ietver 551 miljonu eiro pamatfunkciju īstenošanai un 214 miljonos eiro Eiropas Savienības (ES) un ar ārvalstu finanšu palīdzību līdzfinansēto projektu īstenošanai. Ministriju griezumā lielākie ar būvniecību saistītie izdevumi paredzēti Satiksmes ministrijai, kur galvenās pozīcijas ir investīcijas valsts autoceļu uzturēšanai un atjaunošanai (194 miljoni eiro) un "Rail Baltica" dzelzceļa projektam (161 miljoni eiro).

Būtiski akcentēt, ka valsts budžeta investīcijas ir tikai daļa no kopējās finansējuma ieplūdes Latvijas ekonomikā. Vēl joprojām notiek iepriekšējā (2014.-2020. gada) perioda ES fondu projektu īstenošana, kā arī 2022. gadā tiks aktīvāk īstenots ES Atveseļošanās fonda plāns. Turpmākajos gados tam pievienosies arī ES fondu investīciju projekti nākamā perioda (2021.-2027. gada) ietvaros, un vienlaikus tiks īstenots vērienīgais "Rail Baltica" projekts. Nozīmīga šo līdzekļu daļa vienā vai otrā veidā tiks novirzīta dažādu ar būvniecību saistītu projektu finansēšanai. Līdz ar to paredzams, ka 2022.  un arī turpmākajos gados būtiski pieaugs sabiedriskā sektora un ar ES fondu finansētajiem projektiem saistītā pasūtījumu plūsma būvniecības nozarei, sasniedzot vēl nebijušus apmērus (skat. 1. attēlu). Turklāt jārēķinās, ka būvniecības pasūtījumi sekos arī no Latvijas pašvaldībām, kurām tiek piešķirti granti un ir palielinātas aizņemšanās iespējas, kā arī sagaidāms, ka slimnīcas un universitātes īstenos ES fondu atbalstītos projektus.

1. attēls. Prognozētās investīciju plūsmas pa gadiem (milj. eiro; pieauguma temps %)

Atveseļošanās un noturības mehānisma ietvaros Latvijas tautsaimniecībā līdz 2027. gadam varētu ieplūst līdz pat 1.8 miljardiem eiro, turklāt daļa līdzekļu nonāks dažādos infrastruktūras objektos. Savukārt ES Kohēzijas politikas ietvaros Latvijas ekonomikā varētu ieplūst līdz pat 4.2 miljardiem eiro, ko papildinās citi instrumenti no "Next Generation EU" pakotnes un lauku attīstībai paredzētais finansējums. Svarīgi akcentēt, ka liela daļa ES finansējuma nonāks tieši būvniecības nozares rīcībā, un radīs strauju pieprasījuma kāpumu pēc būvniecības pakalpojumiem. Papildu spiedienu uz nozari var radīt arī privātā sektora būvniecības pasūtījumi, kaut arī turpmākajos gados iespējams neliels atslābums, cita starpā būvmateriālu cenu kāpuma ietekmē.

Minētās tendences liek bažīties, ka 2022.-2024. gada periodā gaidāma apjomīga finansējuma pārklāšanās, kas var "uzkarsēt" būvniecības nozari, jo apjomīgo investīciju dēļ var nākties rēķināties ar būtiski augstāku pieprasījumu nekā iepriekšējos gados.

Kādi izaicinājumi sagaida būvniecības nozari jau tuvākajā nākotnē? Pirmkārt, lai realizētu visus ieplānotos projektus, būs nepieciešams papildu darbaspēks, taču jau šobrīd nodarbinātība būvniecības nozarē ir atgriezusies pirmspandēmijas līmenī. Tātad šobrīd nozarei nav pieejamas brīvās darba rokas nepieciešamajā apjomā. Šī situācija var veicināt uzņēmumu savstarpējo cīņu un konkurenci par darbaspēku, kas nenoliedzami radīs papildu spiedienu uz darba algām. Turklāt algas būvniecības nozarē jau ilgstoši augušas straujāk par darba ražīgumu, un šī situācija to vēl vairāk pastiprinās.

Otrkārt, turpmākie investīciju plāni audzēs būvniecības aktivitāti ne vien Latvijā, bet arī citās pasaules valstīs, kas nozīmē pieprasījuma kāpumu pēc būvniecības materiāliem un darbaspēka. Jau kopš šī gada sākuma Latvijā vērojams straujš būvniecības pakalpojumu sadārdzinājums, kas galvenokārt saistāms ar būvniecības izejmateriālu cenu kāpumu. Līdz šim to virzīja izejvielu nepieejamība un piegāžu ķēžu pārrāvumi Covid-19 pandēmijas ietekmē. Savukārt, mainoties globālajai būvniecības aktivitātei un strauji augot būvniecības projektu apjomiem Latvijā, arī turpmāka izejmateriālu pieejamība var saglabāties nepietiekamā līmenī un radīt spiedienu uz būvniecībā nepieciešamo izejmateriālu cenām (skat. 2. attēlu).

2. attēls. Būvniecības izmaksas Latvijā pa mēnešiem (indekss 2018=1)

Neskatoties uz jau piedzīvoto cenu kāpumu 2021. gadā, visus ieplānotos būvniecības projektus realizējot vienlaikus, arī nākotnē var nākties saskarties ar būvmateriālu cenu un darbaspēka izmaksu kāpumu. Turklāt papildu bažas saistāmas ar neskaidrību par turpmāku finansējuma pieejamību pēc plānotā investīciju perioda beigām, nav zināms, vai un kādi ES fondi sekos pēc 2027. gada. Tad, strauji samazinoties būvniecības projektiem, arī pašai nozarei var nākties ieslēgt "atpakaļgaitu", ņemot vērā uzkrāto darbaspēka apjomu. Šādas svārstības var radīt negatīvu ietekmi uz Latvijas ekonomiku kopumā, tādēļ būtu lietderīgi valsts budžeta investīciju plānus plānot un "izstiept" garākā laika nogrieznī, izlīdzinot tēriņus vienmērīgāk. Atsevišķu investīciju projektu pārbīde var atdzesēt kopējo būvniecības aktivitāti turpmākajos gados un mazināt nozares radītās svārstības tautsaimniecībā.

* https://www.esfondi.lv/upload/fmzin_10082021_es_fondi_pusgads.pdf