Vasara beigusies. Kas tālāk?

Domāju, gandrīz ikviens no šīs rindas lasošajiem būs redzējis Eldara Rjazanova leģendāro filmu "Likteņa ironija jeb Vieglu garu!". Šajā 1976. gada 1. janvārī pirmo reizi TV ekrānos demonstrētajā komēdijā ir brīdis, kad Andreja Mjagkova un Barbaras Briļskas tēlotie galvenie varoņi – ķirurgs un skolotāja – apspriež, kura no šīm profesijām ir sabiedrībai svarīgāka un kuru pieļautās kļūdas atstāj lielāku iespaidu.

Ekonomisti, pie kuriem sevi pieskaitu arī es, paši vēlētos domāt, ka ir tikpat, ja ne pat nozīmīgāki kā ķirurgi un skolotāji, taču realitātē sabiedrība mūs salīdzina ar meteorologiem. Proti, iespēja, ka piepildīsies izteiktās prognozes, ir 50 pret 50. Tās vai nu piepildīsies, vai nepiepildīsies. Lietus būs… Kaut kad… Un noteikti tad, ja no rīta, paklausot laika ziņām, būsi mājās atstājis lietussargu. Ekonomikā krīze nenovēršami atnāks… Agri vai vēlu… It īpaši, ja būsi ieklausījies ekspertu padomos un veicis riskantus ieguldījumus.

Šis salīdzinājums ir ironiski apspēlēts arī pašu ekonomistu aprindās, un runā, ka viena no pasaules vadošajām un radošākajām centrālajām bankām savulaik pat esot rīkojusi tikšanos ar meteoroloģisko dienestu, lai dalītos pieredzē, kā sabiedrību informēt par nenoteiktību, grūti prognozējamām lietām.

Prognozējot laika apstākļus, pilnīgi noteikti zinām, ka pēc ziemas nāk pavasaris, kuram seko vasara, pēc tam ir rudens, atkal ziema, pavasaris, un tā pa riņķi. Līdzīgi ir arī ekonomikā – biznesa jeb ekonomiskās aktivitātes ciklus raksturo kāpuma, virsotnes, sabremzēšanās un recesijas fāzes.

Skaidrs, ka vasaras ir dažādas – saulainais, lietainas, sausas, aukstas u.tml. Līdzīgi arī ar biznesa cikliem – piemēram, ekonomikas sabremzēšanās var būt strauja un recesija jeb kritums īpaši dziļš (kā tas bija Lielās depresijas un 2008.-2009. gada krīžu laikā), bet vairumā gadījumu ciklu laikā piedzīvotās svārstības ir mērenākas un ekonomiskās problēmas nav tik dramatiski sāpīgas (kā tas bija 2000. gadu sākumā).

Tik tālu vienkārši. Bet kur tad ir problēma, kas vieno meteorologus un ekonomistus? Tās ir grūtības precīzi pateikt, kad nākotnē mainīsies biznesa cikla fāze. Piemēram, meteorologi, lai raksturotu gadalaiku maiņu, izmanto vērojumus, cik dienas pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra pārsniegusi vai bijusi zem noteikta rādītāja. Tātad slēdziens par jauna gadalaika iestāšanos tiek pausts jau "post factum". Līdzīgi ir ar biznesa cikliem – ekonomisti redz tendences, rādītāju virzību, taču precīzu cikla maiņu brīdi spēj noteikt tikai vēlāk. Tā, piemēram, ASV ekonomikā biznesa cikla fāzes formāli nosaka NBER (National Bureau of Economic Research) un ir bijuši gadījumi, ka recesija jau ir beigusies, kad tā beidzot tiek formāli atzīta. Ekonomika nudien nav aptieka, kur visu var nosvērt precīzi līdz gramam vai miligramam.

Turpinot runāt analoģijās, redzam, ka Latvijas ekonomikā vasara ir beigusies, biznesa cikla augstākais punkts ir aiz muguras. Kas tagad – vai tūlīt iestāsies stindzinošs aukstums un tautsaimniecība apstāsies? Nudien nē! Līdzīgi kā dabas norisēs, arī ekonomikā ir inerce un pēc vasaras parasti gaidāma izaugsmes tempu sabremzēšanās jeb atvasara un rudens. Tātad pārspīlētam satraukumam par tūlītēju recesiju nav pamata!

Kāpēc arvien skaļāk dzirdamas runas par izaugsmes sabremzēšanos un recesijas risku Latvijas ekonomikā? Pirmkārt, datos redzams, ka izaugsme tiešām ir kļuvusi lēnāka. Globālās nenoteiktības apstākļos (piemēram, ASV-Ķīnas tirdzniecības karu un briestošā breksita dēļ) redzam piesardzību investoru rīcībā un uzņēmēju noskaņojuma rādītājos. Lēmumi par ražošanas attīstību tiek atlikti līdz it kā drošākiem laikiem kaut kad nākotnē. Pasaulē biznesa cikls jau ir diezgan nobriedis, daudzās lielajās ekonomikās bezdarbs ir jau vēsturiski zemos līmeņos, jaunas darbavietas un pieprasījumu radīt ir arvien grūtāk. Tas bremzē Latvijas eksportu. Līdz ar to iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsme bremzējas un par galveno izaugsmes dzinuli nu ir kļuvis iekšzemes pieprasījums, galvenokārt pateicoties noturīgam privātajam patēriņam. Bet ar to nav gana, lai saglabātu iepriekšējo kāpuma tempu.

Gada rezultāts Latvijas ekonomikai šogad būs zem 3% salīdzinājumā ar 5% IKP kāpumu divos iepriekšējos gados. Tātad izaugsme turpinās, bet lēnākā un nevienmērīgākā tempā par nesen piedzīvoto.

Pašlaik ticamākajā jeb bāzes scenārijā arī nākamajā gadā Latvijas ekonomika turpinās augt, bet neredzu pamatu izaugsmei kļūt būtiski straujākai nekā šogad. Bet nebūt nav izslēgta krasāka sabremzēšanās un galvenais katalizators tam būtu ārējie faktori – breksits, naftas piegādes pārrāvumi un tam sekojošs straujš naftas cenas kāpums, ASV nesaskaņas ar tirdzniecības partneriem. Šos faktorus Latvija ietekmēt nevar, bet mūsu pašu rokās ir Moneyval risks, kas ir galvenais iekšējais negatīvais risks. Viennozīmīgi var teikt, ka Latvijas ekonomikai galvenie negatīvie riski ir tieši ārējie faktori, savukārt ne tuvu nav vērojamas tās iekšējās nesabalansētības, kas bija pirms 2008.-2009. gada notikumiem.

Kas tālāk? Sākumā – labā ziņa. Pēdējos gados eiro zonas monetārā politika ir nodrošinājusi zemas procentu likmes, "lētas" naudas pieejamību ekonomikās. Tas ir pazeminājis aizņemšanās izmaksas, arī valdībām. Eiropas Centrālās bankas Padome ir skaidri apliecinājusi, ka tuvākajā nākotnē atbalstoša monetārā politika tiks turpināta. Bet ar monetāro politiku sabremzēšanās brīdī vien līdzēts nebūs.

Būtiski ir fundamentāli stiprināt Latvijas ekonomiku, uzņēmēju konkurētspēju. Tas nozīmē, ka jāturpina šīs valdības apņēmīgais reformu kurss.

Efektīvāks publiskais sektors nozīmē, ka par to pašu naudu var paveikt daudz vairāk. Pozitīvi vērtējama valdības apņemšanās uzlabot izglītības un veselības aprūpes nozares, veidot ekonomiski ilgtspējīgu un efektīvāku teritoriālo dalījumu. Turklāt šīs reformas savstarpēji ir saistītas, un efektīvākas pašvaldības spētu nodrošināt efektīvāku skolu un veselības aprūpes iestāžu tīklu, celt sniegto pakalpojumu kvalitāti. Tas attiecīgi stiprinātu Latvijas konkurētspēju un izaugsmes potenciālu ne tikai iespējamās sabremzēšanās brīdī, bet arī tālākā nākotnē un palīdzētu mūsu valstij neieslīgt vidēju ienākumu slazdā. 

Latvijas ekonomika, lai gan lēnāk, joprojām aug un pašlaik valdībai to "sildīt" nav nepieciešams. Bet gadījumā, ja ekonomika sabremzējas straujāk, būs nepieciešams to atbalstīt ar lieliem un vērienīgiem infrastruktūras projektiem. Lai šādus projektus varētu ātri iedarbināt, organizatoriskie darbi būtu jāveic jau tagad. Turklāt ne vienmēr par budžeta naudu – labi sakārtots privātās partnerības instruments ļautu to darīt ar privātā sektora palīdzību. Tas ļautu mazināt biznesa ciklu amplitūdu jeb, citiem vārdiem sakot, krīžu dziļumu un negatīvo ietekmi uz iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Plūstoša Eiropas Savienības fondu iesaiste ir vēl viens instruments.

Atgriežoties pie sākumā minētā ekonomistu un meteorologu salīdzinājuma, arī šeit mēs redzam līdzības. Laicīgs brīdinājums par stipru vētru ļauj labāk tai sagatavoties – aizvākt batutu, pārdzīt automašīnu prom no kokiem, uzpildīt ar dīzeli elektrības ģeneratoru. Laicīgs brīdinājums par ekonomikas sabremzēšanos dod skaidru signālu uzņēmējiem un valstij kopumā, ka nevar cerēt uz strauju ieņēmumu kāpuma turpināšanos, noieta tirgos gaidāma asāka cīņa "ar elkoņiem". Vienlaikus šis ir iespēju laiks, kad rīkoties ambiciozi un apsteigt sagurušos vai tos, kas aizsapņojušies vasarā. 

Pastāv vēl viena iespēja. Ja nu globālā sasilšana ir riktīgi pa īstam un vērojama arī biznesa ciklā? Ja nu šoreiz nebūs ziemas, nebūs krituma? Ja nu uzreiz pēc izaugsmes sabremzēšanās un dzeltenajām lapām kokos atkal uzplauks pavasara pumpuri? Diez vai… Tomēr arī šādā gadījumā nedrīkstam aizmirst par mājas darbiem, jo "iešmaukt" pārticībā nav iespējams. Mums jebkurā gadījumā būs jāveic reformas, kas stiprinātu konkurētspēju un modernizētu tautsaimniecību, lai Latvija kļūtu par bagātu un pārtikušu valsti!