Zema investīciju aktivitāte turpina bremzēt izaugsmi

Jau otro ceturksni pēc kārtas investīciju apjomu samazināšanās ievērojami kavē tautsaimniecības attīstību. Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija liecina, ka iekšzemes kopprodukts (IKP) ceturkšņa laikā ir pieaudzis tikai par 0.6% (salīdzināmajās cenās pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem), IKP gada pieauguma tempam 2. ceturksnī pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem sasniedzot vien 0.8%.  Salīdzinājumā ar jūlijā publicēto IKP ātro novērtējumu, pilnais IKP novērtējums ir uzlabots par 0.2 p.p. Tomēr tas neatstāj būtisku pozitīvu ietekmi uz IKP gada prognozi, jo koriģēti ir arī iepriekšējie ceturkšņi.

Investīcijas 2. ceturksnī turpināja krist, gada izmaiņām saglabājoties izteikti negatīvām (-24.7% salīdzināmās cenās, sezonāli un kalendāri izlīdzināti dati). Un jau atkal jāvaino pārrāvums Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumā, kas izteikti redzams būvniecības nozarē. Tā gada sākumā piedzīvojusi ievērojamu aktivitātes samazinājumu, un dati liecina, ka tas galvenokārt noticis ceļu un nedzīvojamo ēku segmentā. Ceļu būvē aktivitāte gan lēnām atkopjas (ikviens, kas braucis pa Brīvības ielu to apstiprinās) un tuvākajos ceturkšņos to redzēsim arī datos. Savukārt nedzīvojamo ēku segmentā līdz ar iepriekšējā plānošanas perioda projektu nodošanu (Rīgas pils, Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskais centrs,  Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ēka) iestājies klusuma periods.

No nozaru viedokļa jāizceļ ļoti labais apstrādes rūpniecības veikums (+6.8%), kas kompensē joprojām ārkārtīgi sliktos rezultātus būvniecībā (-16.9%). Pozitīvi vērtējams arī tirdzniecības nozares devums (+5.4%), ko gan noteica nevis uz iekšējo patēriņu vērstā mazumtirdzniecība, bet uz eksportu vērstā vairumtirdzniecība. Savukārt negatīvi pārsteidza nekustamā īpašuma nozare (-3.1%), kur signāli no nozares speciālistiem un operatīvā statistika liecināja par uzlabošanos.

Zemāks algu pieauguma temps 2. ceturksnī nav traucējis privātajam patēriņam, kas turpina dot pozitīvu devumu IKP izaugsmē. Privātā patēriņa pieaugums gan nedaudz pārsteidz, jo mazumtirdzniecībā izaugsmes tempi bija salīdzinoši mēreni. Lai gan patērētāju nākotnes redzējums par ģimenes materiālo stāvokli ir nedaudz pasliktinājies, tas joprojām ir optimistisks un neatrodas tālu no vēsturiski augstākā līmeņa.

Nominālā izteiksmē eksports 2. ceturksnī ir samazinājies, tomēr tas galvenokārt noticis uz cenu krituma rēķina. Reālā izteiksmē eksporta gada pieauguma temps ir bijis pat pozitīvs. Ārējā pieprasījuma prognozes turpina pasliktināties, tāpēc eksporta reālo apjomu kāpums vērtējams pozitīvi. Īpaši jāizceļ koksnes un tās izstrādājumu, pārtikas, farmācijas un graudaugu preču grupas, kas devušas pozitīvu devumu eksporta pieaugumā. Arī importā situācija ir līdzīga – nominālā izteiksmē piedzīvots kritums (to galvenokārt noteica minerālproduktu importa cenu samazinājums), reālā – kāpums.

Kopumā 2016. gada sākums iezīmē investīciju (un arī tautsaimniecības kopumā) atkarību no ES fondu līdzekļiem, kas liek aizdomāties par pašreizējās situācijas ilgtspēju, kā arī par to, ko saprotam ar vārdu "investīcijas". Nevar nepiekrist šajā rakstā izteiktajam apgalvojumam, ka daļa no investīciju projektiem, kas realizēti ar ES fondu palīdzību, nemaz netiktu realizēti, ja tie būtu jāfinansē pašiem. Lai gan šādi varam turpināt vismaz līdz 2020. gadam (pieņemot, ka BREXIT neietekmēs pieejamā finansējuma apjomu), par nākamā struktūrfondu plānošanas perioda finansējuma sadales mehānismu skaidrības vēl nav. Kuluāros gan arvien vairāk skan runas par pāreju uz aizdevumu formu, kas investētājiem liks padomāt ne tikai, kā līdzekļus iegūt, bet arī atmaksāt. Vai ES fondu līdzekļus izmantosim arī tad, ja to formāts tiks mainīts no subsīdijām uz aizdevumiem? Un, ja tos neizmantosim, vai ekonomiskās attīstības tempi būs tikpat zemi kā šā gada sākumā pieredzētie?