Eksports aug, uzlabojoties konkurētspējas un ārējā pieprasījuma rādītājiem

Konkurētspējas uzlabošanās un augošs ārējais pieprasījums turpina atspoguļoties pozitīvās eksporta norisēs. Latvijas preču eksports oktobrī salīdzinājumā ar septembri pieauga par 7.2%. Lai gan, atspoguļojot iepriekšējo kritumu, oktobrī eksports bija par 12.7% zemāks nekā iepriekšējā gada atbilstošajā mēnesī, jau vairākas nozares gada izteiksmē uzrāda pozitīvu pieaugumu. Šeit būtiski atzīmēt, ka lielāko daļu no nominālā eksporta gada krituma nosaka cenu samazinājums, un jau kopš 2. ceturkšņa nominālā eksporta uzlabojumu pamatā nosaka augošie reālie apjomi. Vairāku pārtikas produktu grupu, minerālproduktu un 3. ceturksnī – arī kokmateriālu – eksporta reālie apjomi jau pārsniedza iepriekšējā gada atbilstošā perioda rādītājus.

Zemāku izmaksu ietekmē iekšzemē uzlabojas Latvijas ražotāju konkurētspēja. To parāda gan reālā efektīvā valūtas kursa* dinamika, gan arī Eiropas Komisijas veikto uzņēmēju aptauju rezultāti. Turklāt uzņēmēju konkurētspējas vērtējumi gan ES, gan tirgos ārpus ES visstraujāk kāpuši tieši šī gada pēdējā aptaujā, liecinot par turpmāku konkurētspējas uzlabošanos. Saskaņā ar ātro novērtējumu 3. ceturksnī atsākās IKP izaugsme Eiropas Savienībā, kas kopā ar Latvijas uzņēmēju konkurētspējas kāpumu atspoguļojas pakāpeniski augošā jauno eksporta pasūtījumu daudzumā jau kopš šī gada 2. ceturkšņa. Tomēr ne Latvijā, ne ES kopumā vēl nepieaug ražošanas nodrošinājums ar pasūtījumiem. Tas liecina par zemu ilgtermiņa pasūtījumu proporciju grūtāk prognozējamas biznesa vides ietekmē, bet var arī būt saistīts ar jaunu tirgu un tirgus nišu apgūšanu.

Turpinoties šādām pieauguma tendencēm eksporta reālais apjoms iepriekšējā gada līmeni var pārsniegt jau šā gada 4. ceturksnī. Savukārt nominālais eksports ir atkarīgs arī no cenu dinamikas un gada izaugsmi varētu sasniegt 2010. gada 1. pusē. Savukārt importa apjomi pēdējā pusgada laikā stabilizējas gandrīz uz pusi zemākā līmenī nekā 2008. gadā. Tomēr arī imports tuvākajos ceturkšņos var nedaudz pieaugt, ja saistībā ar eksporta kāpumu kapitāla un starppatēriņa preču importa atjaunošanās atsvērs patēriņa preču importa tālāku lejupslīdi. Šāda importa struktūras maiņa, protams, ir pozitīva tautsaimniecības stabilizācijas zīme. Gaidāms, ka konkurētspējas uzlabošanās un pakāpeniski augošs ārējais pieprasījums tandēmā nodrošinās eksporta izaugsmi arī nākamajos gados, kas būs pamats ilgtspējīgas un sabalansētas tautsaimniecības attīstības nodrošināšanai.

*Lata reālais efektīvais kurss ir balstīts uz lata kursa pret galvenajām tirdzniecības partnervalstīm izmaiņām, kā arī inflācijas izmaiņām Latvijā un tirdzniecības partnervalstīs. Jāatceras gan, ka reālais efektīvais valūtas kurss ir tikai viens no konkurētspējas rādītājiem - to nosaka ne tikai cenas, bet arī citi faktori, tai skaitā kvalitāte, zīmola atpazīstamība utt. Reālā valūtas kursa tendences iezīmējas tikai ilgākā laika posmā.