Februārī patēriņa cenu līmenis stabils, kritums turpināsies

Februārī patēriņa cenu līmenis salīdzinājumā ar janvāri nemainījās. Zema pieprasījuma, kā arī konkurences ietekmē cenas joprojām turpināja samazināties apģērbiem un apaviem, tāpat arī dažādiem administratīvi neregulējamiem pakalpojumiem. Tomēr šo cenu kritumu kompensēja akcīzes nodokļa kāpums alkoholiskajiem dzērieniem, un daudz lēnāk nekā janvārī, taču turpināja pieaugt degvielas cenas, kā arī sezonālu faktoru ietekmē kāpa dārzeņu cenas.

Cenu līmenim mazinoties, kā arī beidzoties pērnā gada nozīmīgā netiešo nodokļu kāpuma ietekmei uz cenu līmeņa gada salīdzinājumu, gada deflācija turpināja strauji pieaugt. Cenu līmenis jau bija par 4.2% zemāks nekā atbilstošajā mēnesī pirms gada. Turklāt 12 mēnešu vidējā inflācija Latvijā sasniedza 1.3%, kas norāda uz to, ka Latvija ir strauji pietuvojusies Māstrihtas kritērija inflācijas atskaites vērtībai, kura tiek aprēķināta, Eiropas Savienības triju zemāko inflācijas rādītāju vidējai vērtībai pieskaitot 1.5 procentu punktus. Precīzāka informācija būs pieejama, kad tiks publicēta saskaņotā patēriņa cenu indeksa dinamika februārī Latvijā un pārējās ES dalībvalstīs.

Gaidāms, ka drīzumā straujais inflācijas kritums pērnā gada laikā un pēdējos mēnešos novērotā deflācija tā saucamā "bāzes efekta" ietekmē stabilizēsies, taču tas nenozīmē, ka cenu korekcija uz leju ir noslēgusies – tuvākajā laikā vājais iekšzemes pieprasījums turpinās noteikt cenu līmeņa mazināšanos, un saglabājoties vājai ekonomiskajai aktivitātei, kopumā cenu kritums turpināsies visu šo gadu.