Kopējais preču un pakalpojumu eksports pārsniedz importu

Saskaņā ar operatīvajiem maksājumu bilances datiem šī gada septembrī, kā arī 3. ceturksnī kopumā kopējais preču un pakalpojumu eksports pārsniedza importu jau otro ceturksni pēc kārtas, un tam pamatā bija preču eksporta pozitīvās tendences. Savukārt tiešo investīciju uzņēmumu zaudējumu sarukums 3. ceturksnī noteica tekošā konta pārpalikuma samazinājumu līdz 9.2% no IKP.

Pakalpojumu importam pieaugot nedaudz straujāk kā eksportam, pakalpojumu konta pārpalikums 3. ceturksnī bija nedaudz zemāks nekā ceturksni iepriekš. Zemāku pārvadājumu eksporta apjomu nekā iepriekšējos mēnešos septembrī noteica gan mazāks pasažieru pārvadājumi eksports, kam, visticamāk, ir sezonāls raksturs, gan kravu pārvadājumu pa dzelzceļu samazinājums. Tādēļ iepriekš pastāvīgi augošie eksporta pa dzelzceļu apjomi 3. ceturksnī bija gandrīz tādi paši kā gadu iepriekš.

Banku sektora kapitāla plūsmām stabilizējoties, kā arī jauna pašu un cita kapitāla ieplūdēm pārsniedzot tiešo investīciju uzņēmumu zaudējumus, 3. ceturksnī kapitāla un finanšu konta lielākās plūsmas noteica valdības aizņemšanās un ar to saistīts rezerves aktīvu pieaugums Latvijas Bankā.

Paredzams, ka ārējā pieprasījuma pieauguma un konkurētspējas uzlabošanās rezultātā arī nākamajos mēnešos eksporta un importa attiecībai būs tendence uzlaboties. Jāatzīmē, ka pieaugusi nenoteiktība attiecībā uz kravu pārvadājumu eksporta apjomiem, kas veido aptuveni desmito daļu no kopējā Latvijas eksporta, jo vienlaikus ar jaunu tirdzniecības maršrutu (sevišķi uz Vidusāziju) attīstību ir saasinājusies konkurence par šo un citu kravu pārvadājumiem. 2009. gada kopējais preču un pakalpojumu saldo gaidāms tuvu sabalansētam, taču nedaudz negatīvs deficīta dēļ 1. ceturksnī. Tekošā konta pārpalikumu visvairāk ietekmēs tiešo investīciju uzņēmumu zaudējumi, kas sezonālu faktoru ietekmē 4. ceturksnī, visticamāk, pieaugs.

Prognozējam, ka 2010. gadā kopējā preču un pakalpojumu bilance turpinās uzlaboties un sāks stabilizēties nākamā gada otrajā pusē, kad ārējā pieprasījuma augšupejas rezultātā atsāksies Latvijas ekonomikas izaugsme un pieaugs iekšējais pieprasījums, kas veicinās importu. Arī nākamgad tekošā konta pārpalikumu kopumā noteiks tiešo investīciju uzņēmumu zaudējumi, kas gan paredzami nedaudz zemāki nekā šogad. Jauna kapitāla ieplūdes, t.sk. tiešo investīciju veidā, būs lielā mērā atkarīgas no uztvertā biznesa vides stabilitātes potenciāla, ko var būtiski palielināt konsekventa valdības fiskālā un nodokļu politika.