Latvijas maksājumu bilance 2009. gada 3. ceturksnī

Latvijas maksājumu bilances tekošā konta pozitīvais saldo 3. ceturksnī (10.1% no IKP jeb 327.9 milj. latu) salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni bija mazāks, jo saruka tiešo investīciju uzņēmumu zaudējumi un saņemtie kārtējie pārvedumi. Eksportam augot straujāk nekā importam, preču un pakalpojumu saldo jau otro ceturksni pēc kārtas bija pozitīvs un palielinājās līdz 0.3% no IKP jeb 11.2 milj. latu.

Ievērojami pieauga preču un pakalpojumu ārējās tirdzniecības apgrozījums, sasniedzot 86.2% no IKP (iepriekšējā ceturksnī - 78.2%), galvenokārt tāpēc, ka palielinājās preču tirdzniecības apjoms un braucienu pakalpojumu eksports. Kapitāla un finanšu konta lielākās plūsmas noteica valdības aizņēmumi un ar tiem saistītais Latvijas Bankas rezerves aktīvu pieaugums, kā arī jaunas ārvalstu tiešo investīciju ieplūdes Latvijas uzņēmumu pašu kapitālā (304.3 milj. latu) un cita kapitāla veidā (62.9 milj. latu), kompensējot tiešo investīciju uzņēmumu zaudējumus.

Neto ārējais parāds nominālā izteiksmē 3. ceturksnī samazinājās par 0.5 mljrd. latu, taču IKP krituma ietekmē neto ārējā parāda un IKP attiecība saruka minimāli - līdz 56.4%. Savukārt bruto ārējais parāds, kas neiekļauj ārzemju aktīvus, attiecībā pret IKP pieauga līdz 145.8%.

Latvijas maksājumu bilances vērtējums

Latvijas maksājumu bilances 3. ceturkšņa rādītāji norāda uz pakāpenisku uzticības atjaunošanos Latvijas tautsaimniecībai un virzību uz izaugsmi, kas balstīta uz eksportu. Augot ārējam pieprasījumam un konkurētspējai, salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni turpināja palielināties lauksaimniecības un pārtikas preču, kā arī tekstilizstrādājumu eksports. Turklāt auga arī cikliski jutīgu preču grupu (kokmateriālu, metālu, mehānismu un satiksmes līdzekļu) eksports. Eksportā uz abām Lietuvu un Igauniju vairāk ir to eksporta preču, kas mazāk atkarīgas no tautsaimniecības cikla svārstībām, - pārtikas produkti un ķīmiskās rūpniecības ražojumi, bet mazāk - kokmateriālu un metālu. Savukārt imports pieauga, palielinoties ar eksportu saistīto starppatēriņa preču importa apjomam. Samazinājās finansējuma aizplūde no privātā sektora. Tas var liecināt par uzticības atjaunošanos tautsaimniecības makroekonomiskajai stabilitātei.

Gaidāms, ka 2009. gadā preču un pakalpojumu eksports un imports būs tuvu līdzsvaram, bet tekošā konta pārpalikumu visvairāk ietekmēs tiešo investīciju uzņēmumu zaudējumi. Tuvākajā nākotnē nozīmīgākie eksporta riski saistīti ar pārvadājumu pakalpojumiem, veidojoties jauniem tirdzniecības maršrutiem, mazinot Latvijas piedāvājuma izmantošanu, un arī palielinoties kravu pārvadājumu konkurencei reģionā. Augot konkurētspējai un saglabājoties augstai ražošanas kapacitātei, preču eksporta reakcija uz ārējā pieprasījuma atjaunošanos var būt straujāka, nekā iepriekš prognozēts, ja partnervalstu importa kāpumu nekavēs tautsaimniecības stagnācija vai protekcionisms. 2010. gada valsts budžeta apstiprināšana vairos investoru uzticību Latvijai, tomēr investīciju ieplūdes no ārvalstīm turpina negatīvi ietekmēt neskaidrība par fiskālo, t.sk. nodokļu, politiku.

Sākot ar informāciju par 2009. gada 4. ceturksni, Latvijas maksājumu bilance, starptautisko investīciju bilance un Latvijas ārējā parāda dati tiks publicēti 65. dienā pēc pārskata ceturkšņa beigām, t.i., par 20 dienām agrāk nekā līdz šim.

Latvijas maksājumu bilance (tabula MS Excel formātā)