19.10.2017.

Ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā: vakar, šodien, rīt

  • Linda Vecgaile
    Linda Vecgaile
    Latvijas Bankas ekonomiste
Ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā: vakar, šodien, rīt
Foto: Shutterstock
Kopš 2000. gada  Latvija ir uzkrājusi ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) 14 miljardu eiro vērtībā, kas ir 54.3% no iekšzemes kopprodukta (IKP) (1. attēls).

Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, ĀTI Latvijā veido ap 6 tūkst. eiro, bet Eiropas Savienībā (ES) vidēji – aptuveni 23 tūkst. eiro, Lietuvā ap 4 tūkst. eiro un Igaunijā – ap 12 tūkst. eiro uz vienu iedzīvotāju. Tātad Latvijā ĀTI līmenis uz vienu iedzīvotāju nav salīdzinoši liels, zinot ES vidējo un kaimiņvalsts Igaunijas rādītāju.

Straujš ĀTI pieaugums bija 2004.-2007. gadā, kad Latvija pievienojās ES. Savukārt ekonomikas krīzes posmā ĀTI atlikums saglabājās gandrīz nemainīgā līmenī. Tas vērtējams pat pozitīvi, jo grūtību apstākļos ĀTI neaizplūda.

Sākot ar 2011. gadu, ekonomikai atkopjoties, arī ĀTI ieplūdes turpinājās. ĀTI atlikums ik gadu palielinājās par vidēji 10%. Kā izņēmums minams pērnais gads, kad ĀTI atlikums, lai gan minimāli, bet, salīdzinot ar 2015. gadu, saruka par 0.6%. ĀTI pērn samazinājās galvenokārt finanšu sektora dēļ, kas saistīts ar AS "Swedbank" grupas kapitāla optimizāciju (citiem vārdiem sakot, darbības izmaksu samazināšanu).

Kas notiek ar ĀTI šogad? Jaunākie dati liecina, ka šā gada sešos mēnešos Latvija saņēmusi jau divreiz vairāk ĀTI neto ieplūdes nekā pērn visa gada laikā kopā. Šajā rakstā – par to, kuras nozares to veicinājušas un kas gaidāms turpmāk, ņemot vērā jaunieviesto regulējumu neaplikt reinvestēto peļņu ar uzņēmuma ienākuma nodokli.

 

 

 

Uzkrāto ĀTI profils

Uzkrāto ĀTI TOP5 sektori ir finanšu, tirdzniecības, nekustamā īpašuma, apstrādes rūpniecības un lauksaimniecības sektori. Šajās jomās Latvijai vēsturiski ir izveidojušās priekšrocības un zināšanas, kā arī izdevīga ģeogrāfiskā atrašanās vieta un klimats ir bijis veicinošs faktors. TOP5 uzkrāto ĀTI izcelsmes valstis ir Zviedrija, Krievija, Kipra, Nīderlande un Igaunija. Zviedrijas investīcijas lielākoties ieplūst finanšu sektorā.

Tiek lēsts, ka daļa no Krievijas naudas Latvijā tiek ieguldīta arī caur tādām valstīm kā, piemēram, Nīderlande un Kipra, kas ierindojas TOP5 ĀTI izcelsmes valstu sarakstā. Arī investīcijas no Igaunijas lielā mērā nav pašu igauņu līdzekļi, bet Skandināvijas valstu nauda, kas tiek realizēta caur Igaunijā reģistrētiem uzņēmumiem.

Kas ietekmēja uzkrāto ĀTI pārmaiņas 2016. gadā?

Analīzi sākšu ar pozitīvo noti, īsumā uzskaitot jomas, kurās pērn ĀTI atlikums pieauga. Pagājušogad ĀTI visbūtiskāk palielinājās tirdzniecībā, transporta un uzglabāšanas sektorā, informācijas un komunikācijas pakalpojumos (turpmāk – IKT) un būvniecības jomā. ĀTI šajos četros sektoros veido ceturto daļu no visām uzkrātajām ĀTI.

Būtiskāko kopējo ĀTI pieauguma devumu 2016. gadā sekmēja tirdzniecības nozare. To veicināja ĀTI ieplūdes ķīmisko vielu, kā arī metālu, to rūdu un elektrisko mājsaimniecības ierīču vairumtirdzniecībā. Šīs investīcijas iet roku rokā ar tām preču grupām, kurām 2017. gada pirmajā pusē bijis liels devums eksporta pieaugumā.

Pie pozitīvā vēlētos izcelt arī IKT nozari. Šajā nozarē 2016. gadā ieplūda 31.2 milj. ĀTI. Iepriekš šāda apjoma ieplūdes bijušas vien pirms astoņiem gadiem. Šāda dinamika iet sazobē ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem par IKT pakalpojumu izlaidi, kas jau ilgāk nekā divus gadus priecē ar nepārtraukti labiem rezultātiem, atsevišķos ceturkšņos sasniedzot rādītājus, kādi Latvijā bijuši vairākus gadus atpakaļ. Piemēram, 2016. gadā pieaugums bija 5.6% (iepriekšējos gados vidēji zem 4.0%), bet šogad sešu mēnešu laikā pieaugums bijis 7.7%. Turklāt arī IKT nozares pakalpojumu eksports pieaug (šā gada sešos mēnešos - par 13.0% pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu).

Pārejot uz ne tik pozitīvu noti, kopējais ĀTI atlikums 2016. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazinājās par 0.6%, kas, kopumā vērtējot, ir neliels samazinājums. Lielāko devumu ĀTI atlikuma samazinājumā veidoja galvenokārt viena nozare - finanšu sektors (finanšu un apdrošināšanas darbības), par ko jau minēju ievadā.

 

ĀTI kritumu finanšu sektorā noteica AS "Swedbank" grupas kapitāla optimizācija. Tā izpaudās kā pamatkapitāla samazināšana un uzkrāto dividenžu izmaksa, jo zemu procentu likmju laikmetā augsta kapitalizācijas līmeņa uzturēšana rada papildu administratīvo un finanšu slogu. No finanšu stabilitātes perspektīvas raugoties, tas riskus Latvijai nerada. Turklāt arī pēc optimizācijas AS "Swedbank" turpina būt labi kapitalizēta [1].

 

Kādas vēsmas ir jaunākajos ĀTI datos?

2017. gada 1. pusgada laikā ĀTI Latvijā ieplūdušas jau divreiz vairāk nekā pagājušajā gadā kopā. Tomēr ieplūdes ir lēnākas, nekā laikā pirms 2016. gada. Pusgada lielākais devums uzkrātā ĀTI pieaugumā bijis enerģētikas sektorā. Tas saistīts ar AS "Latvijas Gāze" reorganizāciju, kā ietvaros dibināts AS "Conexus Baltic Grid", kam AS "Latvijas Gāze" nodeva uzglabāšanas un pārvaldes sistēmas aktīvus. Nododot aktīvus akciju sabiedrībai "Conexus Baltic Grid", AS "Latvijas Gāze" kopējā akciju vērtība sākotnēji attiecīgi mazinājās, bet vēlāk – līdz ar veiksmīgas darbības rezultātiem – kotētā vērtība pat pieauga.

ĀTI pieaugums noticis arī transporta sektorā, ko visbūtiskāk veicināja dažādi ar kravu dzelzceļa transportu saistīti uzņēmumi. Līdz ar pastāvīgi pieaugošo iebraukušo ārvalstu viesu skaitu ĀTI pieaug arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu jomā.

Ekonomika ir atgriezusies pie straujākas izaugsmes, un tas ir noticis gan Latvijā, gan arī vairākās ekonomikas ziņā ietekmīgākajās pasaules valstīs, tai skaitā Latvijas ārējās tirdzniecības partnervalstīs.  Pieaugot ārējam pieprasījumam pēc Latvijas ražojumiem, varētu pieaugt nepieciešamība pēc jaunām investīcijām ražošanas kapacitātes celšanā. Turklāt šobrīd ražošanas jaudas vairākās nozarēs ir tuvu vēsturiski augstākajiem līmeņiem. Piemēram, kokapstrādē, tekstilizstrādājumu un apģērbu ražošanā, farmācijā un pārtikas ražošanas nozarēs. Ņemot vērā augstās noslodzes kombinācijā ar stabilu ārējā pieprasījuma vilkmi, uzņēmēji varētu domāt par jaunu investīciju piesaisti, ja vēlētos attīstīties tālāk un palielināt saražoto apjomu.

Vienlaikus ir aktuāls fakts, ka jaunu investīciju piesaistei joprojām ir vajadzīga sakārtota tiesiskā vide un stabila nodokļu sistēma, kā arī perspektīva demogrāfiskā situācija.

Ja vien būtu brīnumlode, kas vienā šāvienā atrisina visus negludumus, būtu tik lieliski. Tomēr tādas nav. Jāapbruņojas ar apņēmību un pacietību turpināt strādāt, lai soli pa solim tautsaimniecības vidi uzlabotu.

Un nav jau tā, ka nekas nevirzās uz priekšu. Nule kā viens no Saeimas apstiprinātajiem grozījumiem nodokļu regulējumā ir reinvestētās peļņas neaplikšana ar uzņēmuma ienākuma nodokli. Zinot, ka Latvijā ar nodokļu jautājumiem iet tikpat dinamiski kā pa kartupeļu vagu, šāds grozījums ilgtermiņā varētu stiprināt investīciju vidi Latvijā.

 

Kā reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli varētu ietekmēt ĀTI?

Iedvesma ieviest reinvestētās peļņas neaplikšanu ar nodokli lielā mērā gūta no mūsu kaimiņvalsts Igaunijas piemēra un tās secīgajiem ĀTI panākumiem. Igaunijā uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) nepiemērošana reinvestētajai peļņai tika aizsākta 2000. gadā. Igaunija bija pirmā valsts pasaulē [2], ieviešot šo konkrēto praksi, kuru nu ir pārņēmusi arī Latvija.

Ir veikti pētījumi, kuros izvērtēta konkrētās reformas ietekme uz Igaunijas ekonomikas tālāko attīstību. Tajos dominē secinājums, ka nodokļu reforma bijusi labvēlīga ekonomikai, veicinot ĀTI piesaisti un uzlabojot kopējās ekonomikas izaugsmi. Velkot paralēles ar Igaunijas ekonomiku un vadoties pēc esošās ekonomikas situācijas Latvijā, ir daudz līdzību, tāpēc, domājams, ka arī Latvijā UIN nepiemērošana reinvestētajai peļņai būtu labvēlīga, sekmējot ĀTI pieaugumu. Tiesa, visticamāk, reformas augļi būs vērojami ilgākā, līdz pat trīs līdz četru gadu periodā. Daļa uzņēmumu, steidzot izņemt dividendes pirms jaunā nodokļu likme stājas spēka, īstermiņā varētu veicināt uzkrāto ĀTI samazinājumu.

Tartu Universitātes un Igaunijas Centrālās bankas ekonomisti kopīgā pētījumā [3] rezumēja, ka reforma veicināja uzņēmumos pašu kapitāla uzkrāšanos. Pētījuma rezultāti liecina, ka UIN nepiemērošana reinvestētajai peļņai veicinājusi likvīdo aktīvu apjoma pieaugumu uzņēmumu bilancēs, kā arī mazinājusi uzņēmumu parāda īpatsvaru par aptuveni septiņiem procenta punktiem. Tas notika, neskatoties uz to, ka tajā laikā banku aizdevumi un procentu likmes kļuva arvien izdevīgākas.

Ekonomisti secina, ka likviditātes pieaugums un parāda īpatsvara samazinājums uzņēmumu bilancē pozitīvi ietekmēja arī uzņēmumu izdzīvošanu pasaules ekonomikas krīzes laikā, jo darbojās kā drošības spilvens. Turklāt pētījumā secināts, ka uzņēmumu nodokļu reforma kāpinājusi arī darba ražīgumu. Pie līdzīgiem secinājumiem nonāca arī, piemēram, 2005. gadā veiktais Somijas Centrālās bankas pētījums [4].

Tiesa, pētījumos tiek arī piekodināts, ka tā laika Igaunijā esošie ekonomikas apstākļi bijuši pateicīgi labam reformas iznākumam. Proti, Igaunija bija strauji augoša ekonomika, tās finanšu sistēma balstīta uz banku aizdevumiem, kapitāla ieplūdes valstī netika ierobežotas, kā arī bija augsts ārvalstu uzņēmumu īpatsvars. Valstīs, kurās šie apstākļi nav aktuāli, arī reforma tik auglīga varētu nebūt. Savukārt valstīs ar Igaunijai līdzīgu ekonomiku, sevišķi Latvijā un Lietuvā, uzņēmuma ienākuma nodokļa nepiemērošana reinvestētajai peļņai nākotnē varētu mazināt uzņēmumu saistību īpatsvaru, labvēlīgi ietekmējot investīciju vidi, ĀTI piesaisti un ilgtermiņa izaugsmi.

 

Reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli

Latvijā pēdējo piecu gadu laikā ĀTI peļņa pirms dividenžu izmaksas gadā vidēji ir bijusi ap 800 milj. eiro. No tiem vidēji 500 milj. eiro gadā izmaksāti dividendēs, attiecīgi atlikums – vidēji 300 milj. gadā ir reinvestēti uzņēmuma attīstībā.

Pastāv bažas, ka ne visus ĀTI uzņēmumus Latvijā varētu apmierināt jaunā kārtība par UIN nepiemērošanu reinvestētajai peļņai, jo tā savukārt paredz uzņēmuma ienākuma nodokļa likmi 20% apmērā no bruto summas par sadalīto peļņu līdzšinējo 15% vietā. Kāda uzņēmumu daļa varētu vēlēties samazināt uzkrāto kapitālu, izņemot līdz šim nesadalīto peļņu, pirms jāsāk maksāt 20% par peļņas sadalīšanu, lai vēlāk nav jāšķiras no peļņas piektās tiesas. Tādējādi īstermiņā tas varētu veicināt uzkrāto ĀTI samazinājumu. Tomēr maz ticams, ka šādu soli varētu spert lielie uzņēmumi, kas veido būtiskāko uzkrāto ĀTI daļu, jo ilgtermiņā optimālāk ir izmantot reinvestētās peļņas neaplikšanas ar nodokli priekšrocības.

Proti, pieaugot peļņas reinvestēšanai, uzņēmumam pieaug pašu kapitāls, pakāpeniski var mazināties saistības un ar to saistītie secīgie izdevumi. Tas kopumā mazina dažādus iespējamos finanšu riskus. Tādējādi uzņēmumu bilance uzlabojas. Ja uzņēmums lemj attīstīties, tad, piemēram, ņemot kredītu, ir iespēja to saņemt par izdevīgākiem nosacījumiem, piemēram, par zemākām procentu likmēm, ko nodrošina uzņēmuma labie finanšu rādītāji. Turpmāk uzņēmuma veiksmīga attīstība pēc jauno investīciju  iešprices, visticamāk, kāpinās produktivitāti, kas savukārt veicina peļņu. Rezultātā peļņa pie jaunā reinvestētās peļņas nodokļu regulējuma var būt lielāka, kas pārsniedz "zaudējumus", izmaksājot dividendes ar 20% nodokli, iepriekšējo 15% vietā. Tātad, ja šis ieguvums pārsniedz likmju atšķirības, arī pie jaunā regulējuma dividenžu izmaksa var izrādīties izdevīgāka.

Nobeigumā. Ņemot vērā šogad Latvijā ieplūdušo ĀTI kāpumu, kā arī Latvijas un globālās ekonomikas uzlabošanos un to pavadošās ražošanas jaudu augstās noslodzes, kā arī jauno reinvestētās peļņas nodokļa regulējumu, domājams, ka apstākļi kopumā ir labvēlīgi, lai sekmētu investīciju piesaisti Latvijā.

 


[1] Kapitāla pietiekamība ir viens no banku darbību raksturojošiem rādītājiem. Tas bankām nepieciešams iespējamo zaudējumu segšanai, neaizskarot tās kreditoru, t. sk. noguldītāju, intereses. Sīkāk par to  -  Finanšu un kapitāla tirgus komisijas mājaslapas sadaļā "Banku kompass".

[3] Masso, J., Meriküll, J., Vahter, P., 2011, "Gross Profit Taxation Versus Distributed Profit Taxation and Firm Performance: Effects of Estonia’s Corporate Income Tax Reform", Esti Pank

[4] Funke, M., Strulik, H., (2006). Taxation, growth and welfare: dynamic effects of Estonia’s 2000 income tax act. Finnish Economic Papers, Vol. 19, No. 1, pp. 25–38.

APA: Vecgaile, L. (2024, 21. dec.). Ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā: vakar, šodien, rīt. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/3944
MLA: Vecgaile, Linda. "Ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā: vakar, šodien, rīt" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 21.12.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/3944>.

Restricted HTML

Up